Nezinu, varbūt pie vainas briedums, taču pēdējā laikā aizvien biežāk ārzemju autoru vietā izvēlos lasīt pašmāju rakstītāju darbus. Šeit speciāli izvairījos no vārda “rakstnieku”. Kāpēc? Par to tālāk. Pagājušā gada nogalē dzirdēju daudzus runājam un pārspriežam novembra sākumā izdoto mākslinieka Aivara Vilipsōna un rakstnieces Noras Ikstenas kopdarbu “Ārprātija piedzīvojumi”. Vieni sarka, citi slavēja, citi šausminājās…
Turpināt lasīt »
Man garšo ķirbji, tāpēc aizvadītajā rudenī tik ļoti aizrāvos ar to sarūpēšanu ziemai, ka beigās virtuvē jau stāvēja divas lielas kastes ar oranžiem, dzelteniem un zaļiem sārtvaidžiem. Zupas, sautējumi, kūkas, sacepumi, cepumi un daudz kas cits, līdz visbeidzot nolēmu izmēģināt pagatavot ķirbju sukādes. Patiesībā, tas ir tik vienkārši, ka izdosies noteikti ikvienam. Lūk, kā es…
Turpināt lasīt »
Es esmu par to, ka pārtiku ārā nemetam. Tāpēc, ja banāni jau tapuši brūni un tādus svaigā veidā ēst negribās, var izcept banānu kūku. Trekni, bet bezgala gardi. Sastāvdaļas: 2 nogatavojušies banāni, 2 olas, 175ml eļļas, 3 ēdamkarotes piena, 300g brūnā cukura, 150g miltu, kas sajaukti ar cepamo pulveri, 1 tējkarote kanēļa, 1/2 tējkarote ingvera;…
Turpināt lasīt »
Aiz loga laiks nav tas fantastiskākais, tāpēc tā vien gribās sevi palutināt ar kaut ko garšīgu. Un kāpēc gan lai tie nebūtu mafini, kas, tā vien šķiet, kļuvuši jau par tādu kā manu firmas zīmi. Un vispār… mafinu cepšanai ir arī savs plusiņš. Proti, kamēr nav pieslēgta apkure, cepeškrāsns pilda savdabīga kamīna funkciju. Mafinu pagatavošanai…
Turpināt lasīt »
Banija klusējusi jau nepieklājīgi ilgu laiku, taču tas nebūt nenozīmē, ka blogošanai esmu atmetusi ar roku. Nē, tā nebūt nav. Īstais iemesls – dzīve ir tik piepildīta un notikumi attīstās tik strauji, ka īsti nav pat laika apsēsties un tos visus nodefinēt teikumos “uz virtuālā papīra”. Taču apsolos laboties. Ar šodienu. Vaicāsiet, kas jauns? Katra…
Turpināt lasīt »
Pieteikumā lasot, ka grāmata ir par karu, prātā jau uzbūru aptuveno stāstu – noteikti Berta tiek izsūtīta uz Krievzemi un tur jau tālāk cīnās par savu eksistence. Kļūdījos. Pēdējā laikā aizvien biežāk izvēlos lasīt vietējo autoru darbus. Tāpēc, ka tulkojumi dažkārt ir tik grūti lasāmi, ka tikpat labi es varētu lasīt medicīnas enciklopēdiju. Un latviešu…
Turpināt lasīt »
Pēdējās dienās internetā klejo līdzcilvēku uzsaukumi un aicinājumi glābt kosmētikas ražošanas smagsvaru Dzintaru, kas tagad, līdz brīdim, kad tiks segti vairākmiljonu lielie nodokļu parādi, noslēpies aiz tiesiskās aizsardzības procesa plīvura. To, ka uzņēmuma saimniecībā kaut kas nav kārtībā, varēja nojaust jau gada sākumā, kad Latvijas Gāze brīdināja Dzintaru par gāzes padeves pārtraukšanu tās ražotnei. Toreiz…
Turpināt lasīt »
Šķiet, pagājusi vesela mūžība kopš brīža, kad varēju mierīgi apsēsties un vakarā palasīt grāmatu. Nu, es domāju grāmatu pēc savas izvēles, nevis pasaku par pelēnu Peksi, Runci Punci vai sunīti Mārliju. Tādēļ Bāreņu vilciena lasīšana ievilkās vairāku mēnešu garumā. Zini, ir tādas grāmatas, kuras nevari iesākt lasīt. Pirmās lappuses izmoci ar sakostiem zobiem un pēc…
Turpināt lasīt »
Pēc tam, kad pēdējs gados esi kļuvis par izcilu multeņu ekspertu, un jau no pusvārda saproti, par kuru multiplikācijas filmu stāsta atvase, ir patīkami beidzot aiziet uz kino seansu, kas domāts pieaugušajiem. Atzīsiet, ka piektdienu vakariem pilnīgi un galīgi neiedien filmas, kuru izprašanai nepieciešams pārlieku augsts IQ un filmas galveno domu vari beidzot atšķetināt tikai…
Turpināt lasīt »
Pēdējā laikā aizvien biežāk mans skatiens bibliotēkas plauktā apstājas pie latviešu autoru grāmatām. Te izlasītas vairākas Daces Judinas grāmatas, te viena vakara laikā ar kāru muti notiesāti Daces Rukšānes „Mīlasstāsti”, tādēļ, iegājusi azartā, turpināju raitiem soļiem iepazīšanos ar mūsdienu latviešu literatūras autoru darbiem. Līdz ar uzslavām gan jāteic, ka ne vienmēr bibliotēkā nolūkoto grāmatu arī…
Turpināt lasīt »