Pirmssvētku diena un sirds kratīšana
0

Pirmssvētku diena un sirds kratīšana

Mani fascinē pieaugušie cilvēki, kuri uzvedas kā bērni. Nē, es nerunāju par tiem gadījumiem, kad cilvēkā dzīvo vēl bērns, proti, viņš ir saglabājis spēju priecāties arī par niekiem, nē, nē… Es runāju par daudz smagākiem gadījumiem.

Vai, Tavuprāt, ir normāli, ka pieaugušais cilvēks spējīgs citus iedzīt izmisumā un sacelt bardaku (lasi – haju) pat tur, kur citiem, normāliem ļautiņiem, tas nu nekādi nesanāktu? Tādi cilvēki, kuri vēl aizvien kavējas bērna prātā, var pie Tevis atnākt jebkurā momentā, piecirst kāju un pateikt – man vajag. Un šamam neinteresē, ka Tev nav laika vai ir kāds cits iemesls, kādēļ katru iegribu nav iespējams uz sitienu izpildīt. Nē, kur nu… Cilvēks nedraudzējas ar veselo saprātu, piedodiet, nevis nedraudzējas, bet gan… tur vienkārši nav ar ko draudzēties, jo veselā saprāta vienkārši nav. Smags gadījums, tā sacīt jāsaka.

Ko darīt ar tādiem ļautiņiem? Šķiet, ka neko… Jācenšas sadzīvot. Galvenais, lai pārāk neatļaujas kāpt uz galvas un nepārtraukti nekomandē, ka viņam, lūk, vajag un viņam pienākas, jo ir pārāks par pārējiem.

Ok, mazliet savu sirdi esmu publiski izkratījusi, tagad turpinu pakot mantas. Bija paredzēt, ka šovakar dodamies uz laukiem, bet nekā… pasākums atceļas, jo daktere šodien bēdīgā sejas izteiksmē paziņoja, ka ir slikti un šodien pat jādodas uz slimnīcu. Ir nu gan svētku ieskaņas un cerētā atpūta. Tik jācer, ka šoreiz palātā netikšu ielikta ar veciem tantukiem, kuri savā starpā sacenšas, kurš pārdzīvojis vairāk operāciju un kuram vairāk zāļu jālieto.

Priecīgus svētkus! :)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


*

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>