Kā Banija ar kuģīti pa Daugavu neizbrauca

Lai arī šķiet, ka kolektīvās iepirkšanās portāli pamazām piedzīvo savu norietu, starp tajos esošajiem vienveidīgajiem piedāvājumiem var ik pa laikam atrast arī ko interesantu. Kā, piemēram, braucienu ar kuģīti pa Daugavu. Tiesa gan, pirms spiest pogu “pirkt” un vadīt savus bankas kartes datus, vairākas reizes pārdomāju, vai tiešām tas būs izdevīgs pasākums, beigās nolēmu, ka pirkšu gan. Būs piedzīvojums. Un, ticiet man, tas patiesi bija piedzīvojums.

Nopirktais kupons paredzēja, ka varam jebkurā no pieejamajiem laikiem izvēlēties braucienu ar kuģīti Jelgava vai Horizonts. Tad nu pagājušajā svētdienā, kad lietus uz laiku bija minējies, devāmies uz centru, atradām vietu, kur noparkot mašīnu, un priecīgā solī tipinājām uz Krastmalu, jo jau pēc 20 minūtēm no savas piestātnes bija jāatiet kuģītim. Uzkapām uz kuģa klāja, ieņēmām labākās vietas… Garām pagāja kungs, kurš iegāja kuģa stūrētāja kabīnē, tādēļ nopriecājāmies, ka tūliņ būs, nu dosimies ceļā. Pienāca 12.30, bet mēs vēl atradāmies turpat pie krasta. Uz kuģa klāja uzkāpa vēl viens pāris, pēc brīža nez no kurienes uzradās arī kāds onka ar jūrnieka mici galvā, kurš, stāvot krastā, aicināja uz klāja pasažierus. Viņa aicinājumam padevās kāda tūristu grupiņa.

Bet pulkstens jau tuvojās 13.00. Mazais dēlēns, noguris no tā, ka nav iespēju izkustēties un nekas nenotiek, sāka niķoties, tādēļ devos pie vīrieša ar jūrnieka cepuri galvā, lai pavaicātu, cikos gan kuģītis plāno doties ceļā? Uz manu jautājumu šis atbildēja ar pretjautājumu: “Jūs ar kuponiem?” Atbildēju, ka jā, un uz manu atbildi šis ar nievājošu sejas izteiksmi nosmīkņāja, ka viņu neviens nesponsorē, un viņš nekur nebrauks, kamēr nebūs cilvēku (tie 9, kuri bija uz kuģa, acīmredzot, neskaitījās). Vēlreiz nosmīnot, ka mēs jau ar tiem kuponiem… (tā teikt, jums tak nav nekādu tiesību, ko vēl uzprasies…) Lai arī cik pieklājīga būtne nebūtu, neizturēju, un atkārtoti uzdevu jautājumu, kad ir paredzēts doties ceļā, jo mazulis ir noguris no gaidīšanas. Uz to viņš atbildēja vien, ka neko nezinot… Pēc brīža nez no kurienes uzradās vēl viens vīrietis, kurš kuģīša atiešanas laiku uz plakāta nomainīja no 12.30 uz 13.30…. Pagaidījām vēl mirkli un devāmies projām pastaigāties pa Vecrīgu. Lieki piebilst, ka arī 13.30 kuģītis nekur neaizbrauca, tā atiešanas laiks atkal tika pārlikts par stundu uz priekšu. Ja ap 13.00 uz kuģīša atradās 9 cilvēki, tad no lielās gaidīšanas noguruši, nu jau visi potenciālie pasažieri bija devušies projām. Iespējams, uz citiem kuģīšiem. Savukārt kungs ar jūrnieka cepuri galvā, aizslājis līdz kuģītim Horizonts, sarunājās ar tā kapteini. Šaubos, vai kaut reizi Jelgava todien devās ceļā.

Mazliet bēdīga un reizē arī nikna par izbojāto pasākumu, aizsūtīju vēstuli uz kolektīvās iepirkšanās portālu, kurā kupons tika iegādāts. Liels prieks par to, ka vismaz viņi rada iespēju, kā iztērēto naudiņu atgriezt. Tā teikt, varēšu to izmantot citiem pirkumiem. Šaubos, vai brauciena iegādei ar kuģīti Jelgava.

Ko mums būs no šī stāsta mācīties? Ka ir tādi tipiņi, kuri, vēloties iegūt reklāmu, piesakās savu pakalpojumu tirgošanai caur kolektīvās iepirkšanās portāliem, labi zinot, ka pakalpojumu nebūs iespējams nodrošināt. Un, ziniet, kas par viltību? Ja tie dumiķīši, kuri kuponus iegādājās, tos nepagūs līdz termiņa beigām izmantot, paši jau vien būs vainīgi, jo naudiņa uzņēmēja kabatā tik un tā ieripos, neatkarīgi no tā, vai pakalpojums ir sniegts. Gudri, vai ne?

Share: