Gribēju pie rīdzinieka kartes tikt, bet aplauzos…

Lai arī ap jaunajām biļešu cenām Rīgas Satiksmes sabiedriskajā transportā jau vairākus mēnešus valda peripetijas, līdz šim brīdim tā īsti nav skaidrs, ar kādu maksu par vienu braucienu pēc 1.janvāra nāksies rēķināties. Tieši šī iemesla dēļ līdz pat šai dienai nav saprotams, vai ir nepieciešams reģistrēties tā dēvētajai Rīdzinieka kartei.

Tomēr, drošs paliek nedrošs, nolēmām, ka ir jāreģistrējas. Makā būs jaunais personalizētais e-talons un ap sirdi kļūs mierīgāk.

Tieši tādēļ, lai ekonomētu laiku, internetā aizpildījām pieteikumu Rīdzinieka kartei. Pēc pieteikuma aizpildīšanas ir iespējams pieteikties arī vizītei klientu apkalpošanas centrā, lai nokārtotu visas atlikušās formalitātes – uzliktu parakstu uz pieteikuma un saņemtu jaunu e-talonu.

Ņemot vērā, ka dzīvojam Mežciemā, mums visizdevīgāk būtu pieteikties vizītei klientu apkalpošanas centrā Šmerlī, tā teikt, varētu apvienot patīkamu pastaigu cauri mežam ar lietderīgumu.

Šeit nepukstēšu par to, ka Rīgas Satiksmes mājas lapa dažbrīd velkas kā gliemezis, cenšoties sistēmā pārbaudīt, vai manā izvēlētajā datumā ir vēl brīva kāda vieta vizītei, bet gan par pieejamajiem laikiem. Kā rādās, vismaz Šmerlī esošajā klientu apkalpošanas centrā decembrī vairs nav atlicis neviens brīvs laiks, uz kuru iespējams pierakstīties pieteikuma parakstīšanai. Domājams, tāda pati situācija ir arī centrā esošajos klientu apkalpošanas centros.

Cik noprotu, uz Rīgas Satiksmes klientu apkalpošanas centru ir iespējams doties arī tāpat vien, bez pieraksta, sēžot rindā, bet šaubos, vai tas būtu labākais risinājums, kā pavadīt laiku ar mazu bērnu uz rokām.

Protams, ir vēl viens risinājums – Rīgas Satiksmes mājas lapā pieteikumu aizpildīt nevis bez autentifikācijas, bet gan izmantojot eID. Labu gribēdama, protams, ka ķēros pie klikšķināšanas – hop, ķeksītis pie „es piekrītu noteikumiem”, bet tālāk – kļūda. Izrādās, es nemaz nevaru aizpildīt pieteikumu kā autentificēts lietotājs, jo man nav nedz nepieciešamās viedkartes, nedz sertifikātu un viedkaršu lasītāja.

Man kā cilvēkam, kurš domā dažus soļus uz priekšu, gribas gandrīz vai kliegt, jo vai gan nebija iespējams dot cilvēkiem iespēju autentificēties ar internetbanku datiem? Atrisinātos gan rindu problēmas, ieekonomētu arī darbinieku nervus… Bet dzīvojam mēs tomēr valstī, kurā viss ir sarežģītāk nekā varētu būt.

Nedēļas nogalē esam nolēmuši aizdoties līdz Šmerlī esošajam klientu apkalpošanas centram, lai pārbaudītu, cik garas tajā ir rindas uz dokumentu parakstīšanu. Kā mums veiksies, ziņošu drīzumā!

Share: