Cilvēk, savāc aiz sevis!

Šodien atcerējos kādu nelielu situāciju no savas bērnības (aptuveni 5.klases vecumu taču var par tādu nodēvēt, ne tā?). Pie manis uz Liepāju bija atbraukusi ciemos draudzene. Pēc tam, kad devāmies abas pastaigā, viņa nometa uz ielas papīru. Sašutusi vaicāju kādēļ gan viņa tā dara, uz ko es saņēmu atbildi, ka šī taču neesot viņas pilsēta, viņa šeit nedzīvo, tādēļ drīkstot mēslot, piebilstot, ka savā dzīvesvietā viņa gan tā nedarītu. Atzīšos toreiz apjuku, bet šodien gan vairs nē.

Lai arī cik tālu būtu jānes saldējuma kociņš, izlietotais etalons vai arī izdzertā limonādes pudele, es to vienmēr aizgādāju līdz atkritumu konteineram. Nemaz nevaru iedmāties savādāku situāciju, jo šī taču ir mūsu pilsēta, mūsu valsts un, galu galā, arī planēta uz kuras dzīvojam. Manuprāt, pilnīgi un galīgi absurdi būtu domāt kategorijās, ka savu ielu nemēslojam, bet citur taisām atkritumu kalnus.

Bet kādēļ es par šo runāju? Šodien, pastaigājoties ar savu dēlu pa rotaļu laukumu, pēc stundām izdaudzīties laukumā bija ieradušies arī skolas bērni. Ar konfekšu pakām, limonādes skārdenēm. Lieki piebilst, ka tukšās skārdenes tika nomestas turpat, blakus smilšu kastei, tāpat arī konfekšu papīri. Apzinoties, ka varu no mazajiem knēveļiem izpelnīties trīsstāvīgus vārdus, tomēr aizrādīju, ka atstāt aiz sevis mēslus gan gluži nevajadzētu. Iespējams, mani neviens “nedzirdētu”, ja ne vien garām ietu kāda kundze, kura, kā izrādās, puišeļu bariņu pazina un, dzirdot mani, nosauca zēnus vārdos, aicinot aiz sevis sakopt. Redzētu, kādu stiklainu skatienu manā un sievietes virzienā raidīja puikas un ar cik stīviem pirkstiem bērni cēla no zemes augšā savus atstātos atkritumus.

Sāpīgi ir noskatīties uz nesen iekārtotajiem bērnu laukumiem, kuri grimst atkritumos un sadauzītu pudeļu lauskās, skumīgi vērot, kā ļaudis savus vecos WC podus pa kluso aizstiepuši uz mežu, domādami, ka tur tie “sadalīsies”. Bēdīgi, ka vieni cenšas zemi sakopt, bet otri tajā pašā laikā uzskata, ka ir pavisam normāli atkritumus mest uz ielas.

Tādēļ mans aicinājums – esi liels vai mazs, aiz sevis atstāj tīrību. Jo ne jau Tu būsi pēdējā paaudze, kas dzīvos uz šīs zemes.

Share: