Puisēns svītrainā pidžamā

puisens-svitraina-pidzamaMuzeju naktis es gaidu ne tikai tādēļ, ka šis vakars nes līdzi piedzīvojumus un iespēju ieraudzīt līdz šim neieraudzīto, bet arī tāpēc, ka Zvaigznes grāmatnīcās ir atlaides. Labas atlaides! Tādēļ šajā dienā uz grāmatnīcu dodos ar medījumu sarakstiņu, iepriekš tajā atzīmējot iekārotās grāmatas. Šoreiz manā pirkumu groziņā iegūla 12 grāmatas, tostarp arī Džona Boina “Puisēns svītrainā pidžamā”.

Jāteic, ka grāmatu izlasīju vienā elpas vilcienā, taču atskaņas pēc tās mani nepamet vēl nedēļu pēc izlasīšanas. Par ko ir stāsts? Par Hitlera valdīšanas laiku, kurā dzīvoja arī kāds mazs puisēns, nē, patiesībā jau daudzi puisēni, tikai daudzi no tiem tika apzīmogoti un ieslodzīti dzīvē aiz žoga. Šādu žogu pamana arī mazais Bruno, kurš tēva darba dēļ ir spiests pārcelties no greznās Berlīnes mājas uz kādu Aušvicu. Aušvicā nav draugu, nav vecvecāku, nav nekā interesanta… Līdz brīdim, kad Bruno pamana, ka aiz žoga, kas redzams pa viņa istabas logu, mitinās daudzi cilvēki. Bruno apskauž šos ļaudis, jo viņi visu dienu var valkāt pidžamu, nu un kas, ka svītrainu. Viņš ir pārliecināts, ka aiz žoga ir kāda interesanta pilsēta.

Vairāk nestāstīšu, jo stāsts Tevi, lasītāj, ieraus sevī pilnībā. Varbūt beigās noturēsies, nesācis raudāt, bet visticamāk jau nē. Atzīšos, ka neesmu vēstures cienītāja, taču, lasot šo grāmatu, daudz un dikti rakos pa Googles dzīlēm, lai uzzinātu vēl vairāk par Hitlera laiku.

Grāmata smaga, pilna sāpju un jautājumu “KĀPĒC”?

Vērtējums: piecas acis no piecām.

Share: