Maiznieka meita. Sāra Makoja

Līdz šim biju samērā skeptiski noskaņota par grāmatu lasīšanu elektroniskajās ierīcēs. Tiesa gan, aizdodot savu elektronisko grāmatu, kolēģe pierādīja, ka tajā lietā tomēr kaut kas ir. Vari kaut vai netraucēti vakarā, kad dzīvoklis grimst tumsā, nodoties grāmatas lasīšanai. Pēc elektroniskās grāmatas sekoja nākamais solis – Fastr Books izmēģināšana. Kā šis jaunieviesums man patīk? Tas jau būs cits stāsts, taču šoreiz par pirmo grāmatu, kuru izlasīju (pareizāk būtu teikt – apriju) ar šīs aplikācijas palīdzību – Maiznieka meita.

Esmu samērā skeptiski noskaņota par grāmatām, kuras ir apvītas ar vēsturiskiem notikumiem. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka autori tik ļoti dažkārt grib parādīt savu zināšanu par attiecīgo laika posmu,ka bieži vien sapinās paši savā meistarībā, tādēļ, ieraugot, ka arī Maiznieka meita ir ar vēstures piesitienu, lasāmvielu sākumā uztvēru ar pamatīgu piesardzību, taču… pēc pirmajām lapām tā pilnībā paņēma savā varā un to vien darīju, kā pie katras nākamās lappuses sev apsolīju, ka šī nu gan būs pēdējā. Grāmatu izlasīju rekordīsā laikā.

Par ko ir stāsts? Par maiznieka meitu Elsiju, kura varbūt nav tik izcili gudra vai skaista kā vecākā māsa, taču ir ar raksturu. Ar tik spēcīgu raksturu, ka spēj padsmit gados uzņemties risku savā miteklī, vecākiem nezinot, no hitleriešiem noslēpt ebreju zēnu. Meitene, tāpat kā viņas vecāki, nebaidās darba, un apgūtās zināšanas lietu noder arī dzīvē, pēc gadiem emigrējot uz ASV, kur Elsija atver pati savu maiznīcu. Brīdinu, ka grāmatā būs brīži, kad šņukstēsi, brīži, kad satraukumā iedrebēsies sirds, un arī lappuses, kuras lasot raudāsi kā ziloņmāte.

Dodu grāmatai piecas acis no piecām. Par perfekto stāstu, par nesamudžināto vēsturi,par emocijām un tam, ka es noticēju – kaut kur ASV tiešām ir tāda Vācu maiznīca.

Starp citu, grāmatas noslēgumā ir dažas Elsijas receptes. Vienu no tām esmu apņēmusies arī izprovēt. Gribi izmēģināt?

Elsijas piktanto drupaču kūka

Solis Nr. 1

1 krūze baltā cukura, 1 krūze mīksta sviesta, 1 krūze brūnā cukura, 1 tējkarote kanēļa, 3 krūzes miltu, ½ vai ¼ tējkarotes sāls.

Visas sastāvdaļas ar rokām maisa, līdz veidojas drupačas. 1 krūzi atdala un noliek malā.

Solis Nr. 2

1 tējkarote vaniļas ekstrakta, 2 labi sakultas olas, 1 krūze paniņu, kam pievienota 1 tējkarote cepamās sodas.

Šīs sastāvdaļas pievieno pirmajā solī sataisītajam (izņemot to vienu krūzi). Labi sajauc un ieber ietaukotā cepamtraukā.

Solis Nr. 3

Pa virsu uzkaisa atsevišķi atliktās drupačas un ½ krūzes sadrupinātu lazdu riekstu. Cep aptuveni 40 minūtes 160 grādos.

Maiznieka meita

Share: