Kvikijs – ātrāks par vēju

Banija nebūtu Banija, ja viņas ikdienas sabiedrotais nebūtu trusis. Ja pēc Maksītes aiziešanas uz zaļākām pļavām, ilgi prātoju, vai gribēšu vēl vienu trusīti, tad tagad, kad Dūda aizsteidzās uz citiem burkānu laukiem tik negaidīti, jau pirmajās dienās sapratu, ka bez truša dzīves nebūs. Pagāja viena nedēļa, pagāja otra, bet māja šķita tik tukša, jo istabā vairs nebija jāiet uzmanīgi gar lielo trušu būri, lai neatdauzītu tumsā kājas, nebija jāslauka granulu atliekas un jātīra būris, nebija vairs jāpapildina ūdens un siena krājumi. Lai arī biju sev apsolījusi, ka speciāli garausi nemeklēšu, bet gaidīšu, kad tas pats mani atradīs (lasi – ejot garām zoo veikalam, neviļus ieraudzīšu), savu solījumu nespēju turēt. Sazinājos ar Dino ZOO, uzzināju, kuros Rīgas veikalos savus jaunos saimniekus gaida garauši un… te nu viņš ir. Iepazīstaties ar Kvikiju!

Veikalā viņu gandrīz nepamanījām, jo zaķis ir mazas jūrascūciņas izmērā, tādēļ iesākumā ievēroju tikai mazu ļipiņu. Garausītis sākotnēji šķita tik bailīgs, kautrīgs, taču, atceļojot mājās, jau pavisam drosmīgi devās izošņāt savu jauno teritoriju un iekārtojās savā jaunajā miteklī. Ja vaicāsiet, kāds ir mūsu Kvikijs (kas to lai zina, varbūt arī Kvikija?), tad atbildēšu, ka tādu spridzekli vēl nekad iepriekš neesmu redzējusi. Ja Maksīte bija pundurtrusis – individualitāte, kura pati noteica, kad viņu mīļot, kad viņa vienkārši gulēs un pozēs, bet Dūda bija pavisam vienkāršas dabas garausis, kurš neapvainojās, ja kaut kas nebija gluži pēc viņas prāta, necentās atriebties un sagrauzt visu, kas graužams, tad Kvikijs. Ui, Kvikijs ir kaut kas! Kvikijs noteikti varētu noskriet Useinu Boltu un lekt augstāk par jebkuru augstlēcēju. Ja vien būtu truša ziņā, viņš noteikti visu dienu skrietu un lēkātu, skrietu un lēkātu 🙂

Starp citu, Kvikija dzimšanas diena ir 28.decembrī, tātad, abi esam īsteni Mežāži ar raksturiņu. Vēl tikai jāsagaida pirmā vizīte pie ārsta, kad beidzot noskaidrosim, vai tas viņš, vai viņa 🙂

pundurtrusis3
pundurtrusis1
pundurtrusis2

Share: