Visu cieņu Gaiļezeram par darba organizāciju

Presē tik bieži pamanās nopublicēt rakstus par sliktajiem ārstiem, kuri uzstāda nepareizas diagnozes, par slimnīcām, kuras to vien prot, kā izspiest naudu, ka nolēmu pēc ilgāka laika uzrakstīt bloga ierakstu, lai parādītu, ka viss nav tik slikti, kā varbūt šķiet tiem, kuri situāciju medicīnā vērtē tikai pēc izlasītā, saklausītā.

Banija bija slimnīcā. Banijai bija operācija. Bet par visu pēc kārtas.

Svētdien šķita, ka pasaules gals klāt un noteikti bez dižas piepūles no sāpēm varētu staigāt arī pa sienām, jo sāpes bija daudz spēcīgākas par visiem mājās esošajiem pretsāpju medikamentiem, kuri pilnībā atteicās palīdzēt. Tādēļ, cerot, ka kāds medicīnā zinošs cilvēks mani tomēr nomierinās, un teiks, ka tādas sāpes ir tikai tādas pupu mizas un varu turpināt dzīvi bez raizēm, svētdienas vakarā, kad citās normālās ģimenēs jau tika tiesāta vakariņu maltīte par godu 3.adventei, piezvanīju uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Diemžēl speciālists, pretēji manām cerībām, paziņoja, ka jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai arī, ja vien to varu izdarīt, pašai jābrauc uz slimnīcu, jo tas vairs neizklausās pēc joka.

Sērīgu, nolemtības māktu seju ņēmu padusē grāmatu un devos pāri ielai uz Gaiļezera uzņemšanas nodaļu, kur, paņēmusi numuriņu, biju sagatavojusies uz vairāku stundu nīkšanu rindā, cerībā, ka rezultātā beigās ārsti man paziņos, ka varu doties mājās. Bet viss bija savādāk. Jāteic, ka kopš pēdējās manas viesošanās šajā slimnīcā pirms…kādiem 7,5 gadiem, sistēma ir būtiski mainījusies. Jau pēc pārdesmit minūtēm tiku ieaicināta kabinetā, kurā tiku iztaujāta par sūdzībām, iepriekšējām slimībām, un visbeidzot norīkota pie nākamā speciālista. Sagaidot savu kārtu, ārsts no sākta gala mani iztaujāja, izčamdīja, paņēma analīzes un norādīja, ka, viņaprāt, manas sūdzības nav viņa lauciņš, tādēļ mani aizvedīs pie sonogrāfijas speciālista, kurš, jau pēc pirmajām sekundēm iesaucās :„Vai jūs zināt, ka jums ir …?” Abi ar ārstu, kurš man bija atnācis līdzi, pārsteigti vien nogrozījām galvas, ka nezinājām gan. Un tālāk jau soli pa solim – papildanalīzes, vizīte pie ķirurga un lēmums mani likt nodaļā.

Viss ļoti organizēti un eleganti, bez nekāda stresa, kliegšanas, pārmetumiem. No ienākšanas slimnīcā līdz mantu nolikšanai pie savas gultas tiku nepilnās 4 stundās. Varētu teikt, ka daudz taču, ņemot vērā, ka šo stundu laikā mani izmeklēja vairāki ārsti, tika ņemtas analīzes un vēl un vēl, tas noteikti nav daudz.

Tādēļ, visu cieņu RKUS Gaiļezers speciālistiem par profesionālo darbu. Tāpat arī vislabākie vārdi par 13.nodaļas (Ķirurģiskā) darbiniekiem. Sākot no ārstiem, beidzot ar sanitāriem, kuri visi kā viens šo dienu laikā parādīja, ka viņi mīl to, ko dara. Esmu pārliecināta, ka bieži vien negatīvās atsauksmes par medicīnas darbiniekiem rodas attieksmes dēļ, jo, ja pacients pie ārsta dosies ar niknumu un pārliecību, ka ārsts jau neko nejēdz, kāda vispār jēga utt, tad arī savstarpējais dialogs īpaši raiti nesekmēsies. Es varu teikt tikai vislabāko – Gaiļezera 13.nodaļā noteikti strādā visforšākās medmāsiņas, ar kurām var pajokot pat braucot uz operāciju bloku, kā arī anesteziologs, ar kuru vienojāmies, ka viņš man noteikti iedos tādas zāles, lai operācijas laikā miegā varu skatīties mikimaušu multenes.

Paldies par jūsu darbu!

P.S. Un sveicieni noteikti arī 13.nodaļas darbiniekam, kurš interesējās, vai man ir draugs. Nē, man nav drauga, man ir vīrs 😀

Labrīt! Mans pirmais rīts slimnīcā un, kā rādās, turpmākās dienas varēšu vērot, kā Mežciema iedzīvotāji dodas pastaigā pa mežu.

Labrīt! Mans pirmais rīts slimnīcā un, kā rādās, turpmākās dienas varēšu vērot, kā Mežciema iedzīvotāji dodas pastaigā pa mežu.

 

Manas vakariņas un brokastis. Šķiet, par lieko svaru šeit jāuztraucas vismazāk.

Manas vakariņas un brokastis. Šķiet, par lieko svaru šeit jāuztraucas vismazāk.

 

Lūk, kādus saullēktu var vērot no Ķirurģijas nodaļas palātām. Glīti gan.

Lūk, kādus saullēktu var vērot no Ķirurģijas nodaļas palātām. Glīti gan.

 

Par spīti mītiem un izskatam, ēdiens šeit gards. Bet varbūt pie vainas fakts, ka 2,5 dienas nekas nebija ēsts?

Par spīti mītiem un izskatam, ēdiens šeit gards. Bet varbūt pie vainas fakts, ka 2,5 dienas nekas nebija ēsts?

 

Visu cieņu un labākie vārdi nodaļas darbiniekiem!

Visu cieņu un labākie vārdi nodaļas darbiniekiem!

Share: