Inese Zandere “Zirgā”

Pirmo reizi mūsu rokās nonākusi izdevniecības “Liels un mazs” grāmata. Iepriekš par izdevniecības sasniegumiem biju lasījusi tikai presē un uz jaunākajiem izdevumiem skatījusies tikai caur Instagram smukbildītēm. Bet beidzot te nu mēs esam! Var teikt, ka jau ar pirmo grāmatu esam iekrituši pilnīgā “Liels un mazs” atkarības jūgā.

Ja man jāsaka godīgi, tad sākumā Roberts nebija īpaši nasks uz Ineses Zanderes “Zirgā” lasīšanu. No skata tāda jokaina esot tā grāmata. Bet tiklīdz atvērām un sākām lasīt, bērns kļuva atkarīgs. Apstājāmies tikai tad, kad bija aizvērts grāmatas pēdējais vāks, un pēc tam Roberts noteica, ka grāmata būs jālasa rīt atkal. Vai gan var būt vēl labāks novērtējums grāmatai?

Grāmatas teksts lasās raiti un ritmiski, un uzsvari uz svarīgākajiem akcentiem savirknējas paši no sevis. Lūk, ko nozīmē meistarīgs autors!

Es no savas bērnības atceros, kā dažkārt (patiesībā, ļoti bieži) man riebās spēlēt klavieres. Tas šķita tik garlaicīgi. Tāpēc nav brīnums, ka grāmatas galvenais varonis ļauj vaļu savai fantāzijai, spēlējot klavieres un prātojot, ka viņa klavierēs dzīvo zirgs. Īsts, trakulīgs zirgs. Domāju, ka pēc Ineses Zanderes “Zirgā” izlasīšanas daudzās Latvijas klavierēs sāks dzīvot zirgi, pērtiķi, gaiļi, tīģeri un citi kustoņi. Katrā gadījumā, ja es savā bērnībā būtu aizdomājusies līdz tam, ka manās klavierēs dzīvo zirgs (nu, labi, ja ne zirgs, tad vismaz kāds zvirbulis), tad klavieru etīdes, gammas un menueti man šķistu daudz, daudz interesantāki.

Dodam piecas zvaigznes no piecām. Gaidām nākamās grāmatas!





Share: