Kā es iekritu! Kauns atzīties savā nezināšanā, taču nosaukums “Kā romāns” mani vedināja domāt, ka tas patiešām ir romāns. Nu, ja ne patiešām, tad gandrīz gan. Iepriekš par šādu grāmatu nebiju ne dzirdējusi, ne lasījusi, tāpēc ar lielu entuziasmu ķēros pie tās lasīšanas. Un tad nu mēs “atbraucām”. Vienubrīd šķita, ka atgriežos skolas laikā, kad obligātajā literatūrā bija “Nameja gredzens”. To lasīju ar nežēlīgām ciešanām un mocībām, par katru izlasīto lappusi sev apsolot kādu prieciņu vai dāvanu.