Laima Kota “Istaba” – grāmata, kuru noteikti izlasīšu vēl reizi

Brīdī, kad Margrieta tiek pie savas istabas, iepazīst savus kaimiņus, prātā atgriezos savos skolas gados, kad nereti viesojos pie klasesbiedrenes, kuras vecvecāki mitinājās komunālajā dzīvoklī. Man tā šķita savdabīga eksotika, kur virtuvē katram ir savs skapītis, pie ieejas durvīm ir neskaitāmi zvani ar dzīvokļa iemītnieku uzvārdiem, savukārt labierīcības uz visiem – vienas. Tad nu stāvi rindā un mīņājies, ja Tava vajadzība sakrīt ar brīdi, kad arī kaimiņu istabas iedzīvotājam ir tāda pati vajadzība.

Laimas Kotas grāmatu “Istaba” ēdu (lasīju) ar baudu, sekojot līdzi visu varoņu dzīves līkločiem, dažbrīd pie sevis nikni purpinot par netaisnību, kad kāds naskāks un nekaunīgāks otru “apčakarē”, dusmojoties uz pastāvošās varas negodīgumu, visvairāk pārdzīvojot to, ka godīgiem cilvēkiem jāiet nāvē idiotu dēļ. Ar gara acīm redzēju ikvienas istabas iekārtojumu, daudzās spuldzītes virtuvē, iztēlojos varoņu sejas. Muļķīgi domāt, ka padomju laiku dzīve bija pelēka un garlaicīga. Bija notikumi, kas “uzsita asinis”, bija situācijas, kas padarīja dzīvi krāsaināku, bija ikviena dzīvē tādi paši kritumi un kāpumi kā mūsdienās. Šmugulēšanas, cenšanās izdzīvot, padarīt savu dzīvi labāku, krāpniecība, uzvārīšanās uz citu rēķina. Tas viss bija, un bija daudz, tāpēc, sekojot grāmatas varoņu notikumiem, garlaicīgi nebūs.

Dienas Grāmatas izdotā “Istaba” ir pietiekami bagātīga, lai atgrieztu ikvienu lasītāju padomju laiku dzīves realitātē, ļaujot ieskatīties tā laika iedzīvotāju ikdienā, taču ar pietiekami lielām atstarpēm starp rindiņām, lai katrs pats varētu izdomāt un iztēloties atsevišķu notikumu un varoņu dzīves nianses.

Piecas zvaigznes no piecām, jo zinu, ka šī ir tā grāmata, kuru noteikti gribēšu izlasīt vēl kādu reizi. Nezinu, vai mūsdienās skolā ir obligātā vasaras literatūra, taču, ja tāda vēl pastāv, tad Laimas Kotas “Istaba” noteikti iekļautu vidusskolēnu grāmatu “ēdienkartē”.

Share: