Daina Avotiņa – Divas koka karotes un roze

Pirmā grāmata, kuru izlasīju no Dainas Avotiņas daiļrades, tik ļoti iepatikās, ka meklēju nākamo. Un atradu – Divas koka karotes un roze. Ja vien jums ir iespēja, izlasiet. Noteikti izlasiet!

Raita valoda, nesarežģīts sižets. Gluži kā ielūkošanās pa atslēgas šķirbu Vitauta Odziņa dzīvē. Nē, nevajag kautrēties par tādu lūrēšanu uz citiem, jo domājams, ka daudziem šī grāmata atvērs acis un liks pārdomāt savu dzīves ceļu. Vai vismaz uzdot jautājumu, kas ir mīlestība? Vai tas ir mierīgs un saules apspīdēts celiņš, vai arī skarba upe ar krācēm.

Daina Avotiņa savā romānā atklāj, cik ļoti cilvēka dzīve var izmanīties, pieņemot dažādus lēmumus. Par to, kā viens neapdomīgs un it kā nekaitīgs solis var pavērst dzīvi virzienā, par kuru sapņots vismazāk.

Īsumā stāsts ir par kādu lāga puisi Vitautu, kurš jau agrā bērnībā pazaudē savus abus vecākus, tāpēc viņu uzaudzina tēva mamma. Lādzīga sieva, kuru pašu dzīve nav lutinājusi, taču viņa tāpēc nav turējusi ļaunu uz tiem, kuri ir pārskrējuši viņas gājumu, to padarot drūmāku un ne tādu, kāds izsapņots.

Soli pa solim Vitolds īsteno savu mērķi kļūt par ārstu, taču dziļi sirdī viņā mīt arī dzejnieka talants, kura esamību viņš nekautrējas atklāt vien savai mīļajai tantei, cerot, ka ar to reiz varēs padalīties arī ar savu noskatīto meiteni. Dzīve iekārtojas tā, ka nolūkotā meitene nebūt nav no tām naivajām aitiņām, par kādām iztaisās, un galu galā savu panāk. Bieži vien tieši viņa Vitauta dzīvi padara par elli, sprēgājot ar savām kaprīzēm un ultimātiem. Un tāds Vitauts arī iet pa dzīvi – salīcis no mīļotās meitenes uzkrautā smaguma nastas, prātojot par to, vai tāda ir tā mīlestība, pr kuru viņš ir sapņojis.

Vienkārša valoda, raiti lasāma, nesamezgloti notikumi un sirds siltums. Lūk, kas caurstrāvo šo Dainas Avotiņas darbu. Reizēm līdz asarām, jūtot līdzi varoņu dzīvei, ir tikai viens solis.

Grāmata tiem, kuri vēlas uz latviešu mentalitāti un mūsu ikdienu paraudzīties no malas.

Četras zvaigznes no piecām.

Share: