Mana ne tik perfektā dzīve – Sofija Kinsela

Vai Tev, skatoties uz citu perfektajām bildēm un “storijiem” Instagram, nekad nav bijusi doma, ka citiem nu gan ir tik perfektas dzīves. Nu, gluži kā no žurnālu vāka. Vienmēr perfekts grims, matu saknes nekad neataug, vienmēr saskaņotas drēbes, dizaineru nieciņi uz plauktiem istabā un perfekti bērni. Goda vārds, skatoties uz šīm noslīpētajām bildītēm, sāc domāt, kas gan ar mani nav kārtībā, ja katru nedēļas nogali neeju uz restorānu, reizi ceturksnī nebraucu ceļojumā un dienas neiesāku ar lēnīgu kafijas malkošanu. Nu, labi, es kafiju nemaz nedzeru, bet arī rīti nav nekādi prātīgie – tie ir sarēķināti līdz pēdējai sekundes simtdaļai, un, ja kaut kas noiet greizi, tad sākas īsta elle.

Patiesībā, kā pierāda arī Sofijas Kinselas grāmata “Mana ne tik perfektā dzīve”, nekas nav tik rožains, kā varbūt izskatās no malas. Jo neba nu ir teiciens, ka arī bagātie raud. Šo grāmatu biju ierakstījusi savā sarakstā starp grāmatām, kuras noteikti vēlos izlasīt 2019.gadā. Romāns nepretendē uz intelektuālā līmeņa paaugstināšanu, bet būs nomierinoša atslodze no ikdienas gan. Kā sava veida joga vai meditācija. Paņem savu ne tik perfekto tējas krūzi rokā, un ķeries vien pie lasīšanas.

Starp citu, es augstu novērtēju romānus, kuri nav tikai izklaidējoša lasāmviela, bet arī liek uz lietām paraudzīties no malas paša dzīvē. Lasot prātoju par cilvēkiem, kuri man šķiet perfekti. Tāpēc, ka vienmēr viņiem ir ideālas atbildes, tāpēc, ka ir perfekti, nesaburzīti kostīmiņi, viņi vienmēr pagūst dienas laikā apmeklēt rīta treniņu, vakara treniņu, varbūt vēl arī kādus intelektu paaugstinošus kursus. Un viņi vēl no malas atļaujas pamācīt parējos, sakot, kā gan tā var palaisties. Lasot grāmatu es domāju par šiem cilvēkiem, prātoju, vai tiešām viņi vienmēr dzīvē, arī aiz mājas durvīm, smaida tik žilbinošu smaidu? Neticu, neticu, neticu! Gods vārds, neticu šādam glamūram.

Šādu perfekto dzīvīti centās radīt arī romāna galvenā varone Keitija. Viņas sapnis bija dzīvot Londonā, taču viņa nebija iedomājusies, ka tas nozīmēs smieklīgi mazu algu, nejēdzīgi ilgu laiku, kas katru dienu jāpavada ceļā uz darbu, peļu lieluma istabiņu ar dīvainiem ļautiņiem kopīgi īrētā mājoklī, un sapni par skaistu nākotni. Un kā gan nesapņot, ja skolas draudzene, kura dzīvo pasaules otrajā malā, stāsta par savu perfekto dzīvi, ja pašas priekšniece ir tik nesatricināmi perfekta, ka dažkārt nelabi metas. Bet tad seko satricinājums, kas ir kā tilts uz veiksmīgāku nākotni, un apziņu, ka ne jau Instagram radītā ilūzija par perfektu dzīvi ir galvenais.

Lūk, tad nu ja arī Tev šķiet, ka visi citi apkārt ir tādi perfektie, tikai Tu viena pati tāda neveiksminiece, tad noteikti izlasi šo grāmatu. Būs ne tikai interesanta lasāmviela, bet arī paraudzīsies uz daudzām lietām, cilvēkiem daudz savādāk. Varbūt sapratīsi, ka priekšnieks ir īgņa un riebeklis ne jau tāpēc, ka Tu neko nespēj izdarīt viņam pa prātam, bet gluži vienkārši radušās problēmas viņa ģimenē, kura, kā izrādās, nemaz nav tik perfekta.

Share: