Svina garša – Māris Bērziņš

Grāmata, kurai kaut kādā veidā biju paskrējusi garām, un, ja ne vien ieteikums no manas skolotājas to izlasīt, noteikti šo pērli tā arī būtu palaidusi garām.

Grāmata, kas ierauj notikumu virpulī, kas liek izdzīvot katru varoņu piedzīvojumu un sāpi, un visu saskatīt pašam ar savām acīm. Dažkārt pieķēru sevi domājam, ka diez vai 1939./1941. gadā cilvēki runāja tādā pašā sarunvalodā kā mēs šodien, bet centos no šīs domas paiet malā. Bet tas arī vienīgais, kam varētu piesieties. Notikumi aprakstīti tik dzīvi, ka visu laiku sajutos kā viena no grāmatas varonēm. Tiesa, es nepiedalījos notikumos, bet stāvēju malā un visā notiekošajā noraudzījos ar savām acīm.

Stāsts ir par kādu jaunu mālderzelli Matīsu, kurš aizvada mierīgu dzīvi, krāsojot, remontējot, bet tad sākas juku laiki, kad mūsu Latvijā ienāk te viena vara, te otra vara. Ir jāspēj pielāgoties un arī noturēt mugurkaulu, lai nepazaudētu sevi. Tiem, kas tagad čīkst par grūtajiem laikiem, būtu jānonāk vismaz ar vienu kāju tajos gados, lai redzētu, ko patiesībā nozīmē grūti laiki. Bija cilvēki, kuri neliecās līdzi varas likumiem un pazaudēja visu savu dzīvi. Izvešana lopu vagonos, vajāšana, ieslodzījums, nopratināšanas. Daudz par to dzirdēts, bet tik labi, ka nav piedzīvots uz savas ādas.

Matīss ir labsirdīgs puisis, kura mamma ar patēvu aizbraukuši uz Vāciju, atstājot dēlam māju. Protams, uzrodas draugi, kuram viņš nav spējīgs atteikt. Sākas dzīve, kuru gluži nevarētu nodēvēt par bohēmu, līst grādīgie dzērieni, neizpaliek meitenes. Matīss, kurš ir liels grāmatu mīļotājs, no dabas prātīgs un inteliģents puisis, tik ļoti no tā visa vēlas tikt vaļā, bet zināms, ka no upes ar sausām kājām neizkāpsi. Un notikumi gluži kā sniega bumba turpina velties.

Ir grāmatas, kuras mani aizrauj, ir grāmatas, kuras nespēju izlasīt tālāk par pirmajām lapām, bet ir grāmatas, kuru dēļ skaitu minūtes līdz brīdim, kad varēšu ķerties pie lasīšanas. Un tad lasu līdz vēlai naktij, jo nespēju apstāties. “Svina garša” ir tieši tāda grāmata.

Nevēlos atklāt notikumus “Svina garšā”, bet viens gan… finišs bija negaidīts un tik nesaudzīgi aprakstīts, ka sēdēju un raudāju, un vēl ilgi pēc tam, kad bija grāmata izlasīta, domāju par to, kāpēc viss notiek tā, kā notiek. Kāpēc pasaulē ir tik nežēlīgi cilvēki.

Piecas zvaigznes no piecām un vēl daudz, daudz plusu bonusā.

Share: