Dzintars Tilaks – “Papus Tru”

Būtu absolūti nepieņemami, ja mēs kā cilvēki, kuru mājās jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo truši, neizlasītu grāmatu par trušiem, ne tā?

Tāpēc vakara pasaciņu vietā bērni ik vakaru klausījās trusīša Tru piedzīvojumus, kurus pierakstījis Dzintars Tilaks.

“Papus Tru” no sakta neizceļas ar košām bildēm, neona burtiem, lai bērni grāmatu veikalā pie šīs lasāmvielas pieplaktu kā kukaiņi pie medus poda. Iespējams, tāpēc Roberts pirmajā momentā pat pateica, ka to grāmatu jau nu gan nē, labāk kaut ko citu. Taču viņa viedoklis kardināli mainījās brīdī, kad tikām līdz lasīšanai.

Dzintaram Tilakam izdevies trušu puikas piedzīvojumus aprakstīt tik dzīvi, ka jau pēc pirmajām lappusēm bijām gatavi grāmatu aprīt tajā pašā vakarā bez liekām pauzēm. Tas, protams, būtu arī izdarāms, jo grāmata salīdzinoši plāna, viegli lasās. Sen nebiju lasījusi bērniem priekšā grāmatu, kas viņus tik ļoti apburtu, ka nezūdošās enerģijas īpašnieki sēdētu kā sastinguši, uzmanīgi klausoties līdzi un lūdzoties šovakar izlasīt vēl vienu lapiņu. Tikai vēl vienu, pēc kuras seko vēl tikai viena!

Atzīšos, “Papus Tru” aizrauj ne tikai mazos lasītājus, bet arī viņu vecākus, jo diez vai pretējā gadījumā viņiem būtu izdevies mani tik viegli pierunāt lasīt un lasīt vienu lappusi pēc otras. Līdzi jušana, pārdzīvošana, adrenalīns, mīlestība – tas viss ir apslēpts šajā grāmatā, kurā trusēns Tru jau no pirmajām dzīves dienām ir zinātkārāks nekā pārējie viņa brāļi un māsas. Pienāk diena, kad Tru dodas plašajā pasaulē, kurā, kā zināms, trušiem dzīve nevar būt diez ko viegla, jo apdraudējumi ir teju uz katra soļa, taču Tru ir gudrs un bezbailīgs

Ja meklē labu lasāmvielu, kuru kopīgi lasīt ar bērnu, noteikti veikalā stiep roku pēc “Papus Tru”. Sirsnīga lasāmviela, bet “uķi-puķi” un citiem tingeltangeļiem, kas raksturīgas citām grāmatām bērnu grāmatplauktos.

Share: