Hetere Morisa “Aušvicas tetovētājs”

Kamēr pārējie līgoja, ko darīja Banija? Loģiski, ka… lasīja grāmatu, jo Heteres Morisas “Aušvicas tetovētājs” ir tieši tāds darbs, no kura nevari atrauties līdz brīdim, kamēr grāmata nav izlasīta līdz pēdējam vākam.

Līdz šim esmu lasījusi daudzas grāmatas par Aušvicu, koncentrācijas nometnēm un zvērīgo izturēšanos pret cilvēkiem. Skarbas, nežēlīgas, atklājot tā laika briesmīgos (patiesībā, te vajadzētu lietot vēl skarbākus vārdus), apstākļus un izturēšanos pret cilvēkiem.

Jā, arī “Aušvicas tetovētājs” nav nekāds romāns par rožainu dzīvi, taču, atšķirībā no citiem darbiem, autorei izdevies stāstu uzrakstīt viegli (cik nu viegli var rakstīt par tiem laikiem), vienlaikus nesamocot sižetu un nesačakarējot to līdz pakāpei, kad vienkārši nav iespējams uztvert uzrakstīto.

“Aušvicas tetovētājs” ir romāns, kas balstīts uz patiesiem notikumiem, kas vēsta, ka brīnumi notiek visos laikos, un īsta mīlestība spēj izdzīvot jebkuros apstākļos.

Īsumā, par ko gan ir grāmata…. Tā vēsta par slovāku Lali, kurš ir īsts sieviešu mīlulis, galants un izglītots čalis, taču ebrejs… Lai glābu savu ģimeni, viņš dodas rīklē pašam nelabajam, tā nonākot nežēlīgajā Aušvicas nometnē, kur viņš kļūst par tetovētāju, citus savus laikabiedrus iezīmējot ar kārtas numuriem. Vienā no savām darba dienām viņš satiek Gitu, jaunu sievieti, kura nolaupa viņa sirdi jau no pirmā acu skatiena.

Var tikai apbrīnot mīlestības spēku, kas spēj izdzīvot cauri Aušvicas nežēlestībām.

“Aušvicas tetovētājs” tapis no rakstnieces sarunām ar holokaustā izdzīvojušo Lali, kurš dalījies ar pieredzēto nometnes laikā pavadītajos gados. Par to, kā pats Lali izmantoja savas amata priekšrocības un nebaidījās riskēt, lai izdzīvotu pats, izglābtu Gitu un palīdzētu arī citiem.

Lai gan lielākā daļa Aušvicas stāstu beidzās ar necilvēcīgām beigām, bija arī laimīgi izņēmumi. Lali un Gitas stāsts ir viens no tiem, jo pēc izglābšanās no Aušvicas viņiem izdevās atkal vienam otru atrast, lai turpinātu savu kopējo stāstu ārpus nometnes žoga.

 

Grāmata, kuru vērts izlasīt, lai atgādinātu sev, cik spēcīga var būt mīlestība, un cik nežēlīgi – cilvēki. Grāmata, kuru noteikti izlasīšu atkārtoti.

Share: