Anete Melece “Kiosks”

Jāatzīst, ka man akūti nepieciešami jauni grāmatu plaukti, jo tajos vienkārši vairs nav vietu. Nelaidiet mani grāmatnīcās, jo no tām nekad neizeju tukšām rokām. Kāda nu kuram ir tā vājība – vieniem jaunas kleitas un kosmētikas, man – grāmatas.

Pēdējā laikā esmu iecienījusi izdevniecības “Liels un mazs” grāmatas bērniem, jo, atšķirībā no citiem izdevējiem, kas lielākoties pievēršas bērnu grāmatām, kuru saturs pat nevedina domāt, jo viss uzrakstīts tieši, atklāti, ar perfektām bildītēm, “Liels un mazs” grāmatiņas bērniem mudina domāt, pārdomāt, iejusties tēlos, domāt par izlasīto vēl tad, kad grāmata jau izlasīta.

Pirms kāda laiciņa mūsu grāmatu plauktā nonāca Anetes Meleces “Kiosks”. Ilgi gan tā tur nestāvēja, jo uzreiz kļuva par vienu no top grāmatām, kuru Lauma pieprasa lasīt katru vakaru. Gulētiešanas laiks sākas ar tekstu “Palasi man par Olgu!”.

Olga ir dāmiņa, kura visu dzīvi pavada avīžu kioskā, jo no tā vienkārši vairs nespēj iziet. Viņa ar to tik ļoti saaugusi kopā. Tā nu Olga dzīvo un strādā savā kioskā, vakaros sapņodama par ceļojumiem. Tiesa, kādu dienu viņas dzīve apgriežas ar kājām gaisā, un Olga peld pa straumi. Vārda vistiešākajā nozīmē.

Bērniem patīk Olga, bērniem patīk attēli, bērniem patīk stāsts. Tāpēc gan bērnudārznieks, gan skolēns sēž klusi kā pelītes, klausoties manā lasījumā. Par spīti tam, ka grāmata lasīta jau desmitiem reižu un no galvas zināmi pat visi komati, viņi aizvien katru reizi pamana tajā jaunas nianses.

Sagādājiet arī jūs savam grāmatu plauktam grāmatiņu par Olgu, jo bērniem patiks. Vērtīga un mākslinieciska grāmata.

Mēs grāmatai “Kiosks” dodam desmit punktus no desmit.

Share: