Dace Judina, Arturs Nīmanis “Mēmais”

Man ļoti, ļoti tīk lasīt vietējo autoru darbus, kuros norises vieta nav izdomāta, bet ir patiešām reāla. Lasi un izstaigā līdzi pilsētas ielas, ieelpo jūras gaisu un atpazīsti kafejnīcu, kurā esi ēdusi pīrādziņus un dzērusi kompotu. Romāns izstrādāts līdz vissīkākajai niansei, nepalaižot garām pat vismaznozīmīgāko.

Tā ir Daces Judinas un Artura Nīmaņa darbu priekšrocība, jo viss ir pa īstam. Pateicoties autoriem es atgriezos Liepājā, izstaigāju stacijas rajonu, kopā ar vienu no galvenajiem varoņiem vizinājos pāri visai pilsētai līdz Ezerkrastam, kur, kāda sakritība, savulaik dzīvoja arī mani vecvecāki. Grāmatas pamudināta noteikti nākamreiz, kad būšu Liepājā, aiziešu arī līdz Zirga salai, kurā līdz šim vēl nekad nav būts.

“Mēmais” liek ietrīcēties visām sirds stīgām, dziļi jūtot līdzi visiem notikumiem, izdzīvojot tos tā, it kā stāvētu turpat Sirdspagastā un redzētu visu savām acīm. Gan cilvēku zvērības, gan attiecību līkločus, gan mīlestību.

Grāmata nestāsta tikai par vienu varoni, nē. Tā labi parāda, cik gan te, mazajā Latvijā, mēs, patiesībā, visi esam cieši saistīti, taču, par spīti tam, grūtajos brīžos neesam spējuši būt vienoti un, kā saka, cīnīties viens par visiem un visi par vienu, jo pat starp ciema ļaudīm, starp radiem un kaimiņiem vienmēr atradīsies kāds, kurš domās tikai par savu labumu, savu dibenu, nododot pat vistuvāko. Pat nepadomājot, ka tāda nodevība otra cilvēka dzīvi pilnīgi iznīdē, jo kā gan savādāk var nosaukt necilvēcīgās izsūtīšanas uz Sibīriju.

Sibīrijas laiki Daces un Artura grāmatā savijas ar mūsdienām, tā parādot, ka nevienu notikumu nevar atraut no otra. Cilvēku dzīves ir sasaistītas gluži kā ķieģelīši lielajā mūrī. Pakustinot pamatus, arī augšā esošie ķieģelīši izkustēsies.

Ja jums ir tuva cilvēcība, tuvi sirdsstāsti, tad “Mēmais” noteikti jāizlasa. Tas būs stāsts par jauniņo Sarmu, kuru atstumj pat pašas tuvākie cilvēki, un kundzi gados Ingrīdu, kuras liktenis ir bijis smags un rētains, taču tas nav viņu novedis no cilvēcības takas, par spīti citu pāridarījumiem saglabājot sirds siltumu un mīlestību pret cilvēkiem līdz pat vecumdienām. Taču Sarma un Ingrīda nebūt nav vienīgās varones, kuras satiksiet grāmatā. Būs vēl daudzi citi – gan ar gaišām sirdīm, gan arī tādi, kuriem sirds vietā melns un auksts akmens.

Share: