Žigis “Dienvidamerika pāris mēnešos”

Par Žigi uzzināju reiz, kad manā Facebook jaunumu joslā parādījās viņa ziņa par piedzīvoto bērnu slimnīcā, ar ko bija padalījies kāds no maniem draugiem. No tās dienas arī virtuāli sekoju Žiga piedzīvojumiem – ceļojumiem, pārdomām un viedoklim. Citi, to uzzinot, šausminās, kā gan es varu sekot līdzi tādam rupeklim, kuram smadzeņu mazāk nekā cālim. Ziniet, man šo cilvēku tiešām žēl, ja jau neprot atšķirt publiski veidoto tēlu no realitātes, domājot, ka viss, ko ieraugi, ir patiesība. 

Jebkurā gadījumā, kad vasarā meklējām dāvanu radiniekam, man uzreiz bija variants – jāuzdāvina Žiga grāmata! Uzdāvinājām, jo lasītās atsauksmes tiešām labas, taču mēs visi labi zinām, ka labāk ir vienreiz pašam piedzīvot nekā vairākkārt dzirdēt, tāpēc pati meklēju rokā “Dienvidamerika pāris mēnešos” un ķēros pie lasīšanas.

Ziniet, “Dienvidamerika pāris mēnešos” ir mana pirmā ceļojuma apraksta grāmata, jo iepriekš roka šajā literatūras virzienā nebija stiepusies, un labi, ka tā. Labi, ka nebiju sākusi ar citām ceļojumu grāmatām, jo, visticamāk, garlaicīgie aprakstiņi būtu nokāvuši manu vēlmi lasīt kaut ko vēl no šī žanra. 

“Dienvidamerika pāris mēnešos” ir grāmata, kuru vari, runājot Žiga vārdiem, lasīt rēkdams. Goda vārds, es vēl nekad mūžā nebiju tik sirsnīgi smējusies, lasot kādu grāmatu. Koši un dzīvi apraksti, perfekti salīdzinājumi. Nu, tik īsti un sulīgi, ka pašam rodas sajūta, ka ej Žigim pa pēdām un to visu redzi savām acīm. Žigis stāsta interesanti, jo diez vai savādāk es ik pa laikam būtu lasot apstājusies, lai internetā mekētu papildu bildes, papildu aprakstus un video, lai to izdzīvotu vēl košāk. Ja vien durvis būtu vaļā un varētu visu uz kādu laiku atstāt, zini, Žigi, es arī gribētu savām acīmredzēt iespaidīgos Iguasu ūdenskritumus vai pastaigāt pa senatnes auras apvīto Parači. Grāmatā ir ne tikai koši vietu apraksti, bet arī spilgti aprakstīti ceļā satiktie cilvēki. Sākot ar kasierīti autoostā, beidzot ar hostiem, pie kuriem dažkārt Žigis ceļojuma laikā apmetas. Šī nav tikai grāmata, kura uzrakstīta tāpēc, lai būtu, bet gan košs ceļojums, ar kuru autors grib dalīties, tā palīdzot arī citiem paplašināt savus apvāršņus. Vismaz caur grāmatas lappusēm.

Es gribētu, lai Žigis māca maniem bērniem vēsturi un ģeogrāfiju, jo visu informāciju viņš prot pasniegt viegli, saprotami un ar humoriņu. Tā, ka paliek atmiņā nevis ar riebumu pāršķir lapu, jo tiek kulti tukši salmi, kas sakasīti no Vikipēdijas. 

Jau pavisam drīz dodos nākamajā ceļojumā. Ar Žiga grāmatu rokā uz “Centrālamerika pāris mēnešos”. Ne mirkli nešaubos, ka tā būs tikpat laba kā pirmā grāmata.

Share: