Ulfs Starks “Bēguļi”

Košās grāmatas ar sliktu tulkojumu mūsu mājās nav īpaši cieņā. Tā kā bērni tās lasa nelabprāt, tad pirms laika mūsu grāmatplauktā veicām lielo revīziju, lai atbrīvotu vietu lasāmvielai ar pievienoto vērtību. Jāteic, ka šādu revīziju veicām ne tikai tāpēc, ka daļu grāmatu, kas dažādos ceļos nonākušas līdz mūsu grāmatplauktam, bērni nelasa un tās viņiem neinteresē (cik gan var lasīt banālas pasaciņas ar nepaplašinātiem teikumiem vai arī multeņu scenārija saīsinājumus), bet arī tāpēc, ka grāmatu plaukta ietilpība ir ierobežota. Tā kā esmu no tiem, kuri no grāmatnīcas (arī virtuālās) nevar iziet vismaz bez pāris grāmatām rokā, tad kaut kas ir jādara lietas labā, lai atbrīvotu vietu jauniem pirkumiem.

Viens no pēdējā laika pirkumiem mūsu mājās ir Ulfa Starka grāmata “Bēguļi”. Izlasot aprakstu, kāds pieaugušais teiks, ka saturs ir briesmīgs, kā gan kaut ko tādu var lasīt, bet, ziniet, otrklasniekam patīk. Patika tik ļoti, ka lappuse pēc lappuses tika “apēstas” milzu ātrumā. Izlasot vairākas lappuses, astoņgadīgais Roberts nespēja grāmatu nolikt malā, jo vēlējās uzzināt, kas būs tālāk. Un vai gan var būt vēl labāks kompliments autoram par grāmatu?

Varētu teikt, ka stāsts mums, pieaugušajiem, var šķist ļoti bēdīgs – puisēna vecmāmiņa ir mirusi, bet vectēvs atrodas slimnīcā. Vectēvs nav uz mutes kritis, un saka visiem to, ko domā, bet ar mazdēlu viņu vieno ļoti īpaša saikne. Tāpēc arī tiek noorganizēta bēgšana no slimnīcas. Jāteic, ka tikai mums, pieaugušajiem, grāmata varētu šķist bezgala skumja, jo rezultāts ar vectēvu, kurš ļoti slims guļ slimnīcā, ir paredzams, taču neaizmirsīsim, ka bērni visu uztver pavisam savādāk! Man bija patiešām intersanti klausīties, kā Roberts analizē izlasīto, un nevienā mirklī viņš neskuma par to, ka vectēvs taču mirst. Viņš juta līdzi, taču pat bēdīgos mirkļus uztvēra savādāk nekā es. Ko mums no tā būtu mācīties? Galvenais, bērnam neuzspiest savu pareizo viedokli par to, kāds gan ir grāmatas vēstījums. Kurš gan teicis, ka tieši pieaugušie ir tie, kuri to uztvēra pareizi, bet bērns kļūdījās?

Jāuzteic grāmatas tulkotāja veikums, jo tas ir raits, bez neveikliem teikumiem. Prieks un bauda lasīt!

P.S. Mūsu mazais lasītājs visu grāmatas lasīšanas laiku priecājās par skaistajām ilustrācijām, sakot: “Kā gan var tik skaisti uzzīmēt!”

 

Share: