Sūzana Elizabete Filipsa “Padejo ar mani”

Pēdējā laikā priekšroku dodu kriminālromāniem, tāpēc salkanāki mīlasstāsti vairs nav mana pirmā izvēle, tomēr reizi pa reizei arī kāds šāds romāns nonāk manās rokās. Ir reizes, kad tie ir tik saldi lipīgi, ka nespēju izlasīt līdz beigām, tāpēc Sūzanas Elizabetes Filipsas “Padejo ar mani” bija mans foršais atklājums, jo starp saldajiem mīlas tekstiem bija arī nedaudz spriedzes un līdzpārdzīvojumi.

Grāmatas galvenā varone Tesa ir zaudējusi savu vīru. Lai dziedētu zaudējuma sāpes, viņa apmetas kādā pavisam nomaļā vietā, kas, kā izrādās, nemaz tik nomaļa vieta nav, jo viņas ceļi krustojas ar kaimiņos dzīvojošo pāri, kas, piedevām, gaida bērniņu. Bjankai kādā vakarā negaidīti sākas dzemdības, un Tesa steidz palīgā, jo savulaik strādājusi par vecmāti. Kad par viņas profesiju uzzina arī citi ciematā dzīvojošie, Tesas dzīve mainās. To maina notikums arī ar jaundzimušo bērniņu, kurš Tesas līdzšinējo dzīvi sagriež pilnībā kājām gaisā. Kā zināms, katrs notikums dzīvē rada tauriņa efektu, kas atbalsojas citos notikumos.

“Padejo ar mani” ir ideāla grāmata, kuru lasīt vakaros pēc darba dienas, kad visi jau guļ, lai atslēgtu smadzenes un uz brīdi nonāktu kaut kur citur, no malas vērojot citu dzīves un notikumus, tā uz brīdi aizmirstot visas nebūšanas ar kovidvīrusu, kas valda mums apkārt. Perfekts un harmonisks stāsts, kas atgādina, ka nevajag baidīties stingri turēt savu mugurkaulu un iet pāri visām raizēm.

Share: