Anna Burga “Tētis”

Cepuri nost autores priekšā par aizraujošo romānu. Annas Burgas sarakstīto kriminālromānu “Tētis”, ja tā var teikt, “izrāvu cauri” triecientempā, jo gluži vienkārši nespēju nolikt maliņā, lai lasītu vēlāk. Kampu lapu aiz lapas, lai ātrāk nonāktu līdz finišam un atrastu vainīgo. Jāteic, ka spriedzes momentu autorei izdevies saglabāt līdz pēdējai lappusei, jo pat tad, kad šķita, ka viss jau ir atrisināts un skaidrs, sekoja vēl kāds jauns pavērsiens. 

“Māsas Alise un Ieva aug bērnunamā Rundenes muižā, jo viņu māte ir alkoholiķe, bet tēvi – katrai savs – nav zināmi. Meitenēm ir paveicies, jo viņām atrasta audžuģimene Francijā. Taču izrādās, ka viss nav tik vienkārši.

Bērnunama kādreizējā audzēkne, tagadējā Francijas vēstniecības darbiniece Tīna Legrāna, apstākļu sakritības dēļ atgriezusies savā bērnības zemē, nojauš, ka skaistā vieta pie ezera slēpj sevī dīvainus un pat baisus notikumus,” stāsta grāmatas pieteikums. Notikumi patiesi ir dīvaini un baisi un ieraus pilnībā ikvienu lasītāju, kuram vien ir kaut neliela interese par kriminālromāniem. Patiesībā, esmu pārliecināta, ka romāns aizraus pat tos, kuri iepriekš šāda veida literatūru nebija iecienījuši.

Ko darīju es, kad izlasīju Annas Burgas “Tētis”? Meklēju informāciju par citām šīs autores grāmatām. Neatradu, taču ceru, ka šis nebūs vienīgais viņas romāns, jo šādu talantu, raito valodu un prasmi savirknēt notikumus un vienlaikus arī meistarīgi turēt lasītājus savos valgos, nelaižot vaļā un ievelkot notikumos ar katru vārdu, ir jāprot. Ne katrs, kurš sevi uzskata par rakstnieku, to prot.

Piecas zvaigznes no piecām!

Share: