Kvikijs – ātrāks par vēju
0

Kvikijs – ātrāks par vēju

Banija nebūtu Banija, ja viņas ikdienas sabiedrotais nebūtu trusis. Ja pēc Maksītes aiziešanas uz zaļākām pļavām, ilgi prātoju, vai gribēšu vēl vienu trusīti, tad tagad, kad Dūda aizsteidzās uz citiem burkānu laukiem tik negaidīti, jau pirmajās dienās sapratu, ka bez truša dzīves nebūs. Pagāja viena nedēļa, pagāja otra, bet māja šķita tik tukša, jo istabā…
Turpināt lasīt »

Dūda – negaidīti atnāca, negaidīti aizgāja
0

Dūda – negaidīti atnāca, negaidīti aizgāja

Dūdiņa mūsu dzīvē ienāca pavisam negaidīti… Un tikpat negaidīti arī aizgāja uz leknākām pļavām, par ko sirds sāp visvairāk. Pirms pāris nedēļā ievērojām, ka mūsu trusītis kļuvis kuslāks, mazāk ēd un nemaz vairs negrib iet ārā no būrīša, taču to norakstījām uz aktīvo Robertu, kurš katru reizi, kā garausis izdomāja izskriet kādu loku pa dzīvokli,…
Turpināt lasīt »

Dūdas pirmā nedēļa jaunās mājās
0

Dūdas pirmā nedēļa jaunās mājās

Šodien aprit precīzi nedēļa, kopš mūsu mājās ienākusi Dūda. Ilgi, ilgi domājām, kāds gan būs mūsu jaunās princeses vārds, līdz visbeidzot nonācām līdz Dūdai. Jāteic, ka pirmās dienas šķita, ka mūsu mājās ieradusi vien tāda bikla apakšīrniece, kura uzturas savā būrītī, ir pazemīgi pateicīga par katru siena stiebriņu un necenšas izcelties ar īpašu komunikāciju. Tomēr pēc dažām dienām viss būtiski mainījās.

Šķiet, iepriekš vēl nekad neesmu redzējusi tik aktīvu trusi, kāda ir mūsu Dūda. Pašpārliecināta, sirsnīga garause, kura labprāt saņems gan mīļus glāstus, gan spriņģos veiklā palēcienā pa istabu un arī neiebildīs, ja mazais bosiks to pārspīlēti centīsies samīļot. Bet, ziniet, kas ir svarīgākais? Man beidzot ir trusis, kurš ēd burkānus! Ne tikai ēd, bet uztver tos kā īstu delikatesi, tādēļ, tiklīdz ierauga manās rokās burkāna gabalu, mazais deguntiņš jau satraukumā raustās, un ūsas kustās uz visām pusēm gluži kā lokatori.

pundurtrusis1

pundurtrusis2

Mūsmāju jaunā iemītniece
0

Mūsmāju jaunā iemītniece

Banija nevar bez trušiem. Pēc Maksītes došanās uz viņsauli ik pa brīdim pieķēru sevi, atliekot labākos gurķu gabaliņus un brienot pļavā, lai garausim saplūktu zālīti, bet… Nav jau vairs trusīša. Un bija pavisam jokaina sajūta, ka no rītiem neviens savā būrītī necilā austiņas, gaidot, kad saņems brokastis, un neviens nekustina ūsas un neošņā gaisu brīdī, kad no paciņas izņem cepumus.

Bet tagad viss ir mainījies. Banijas mājās ir ienākusi jauna dzīvība, tādēļ iepazīstaties – Dūda. 2014.gada 11.martā dzimusi aunutruša meitenīte (cerams, ka pirmā vetārsta apmeklējuma laikā dzimums nemainīsies 🙂 ). Ar glamūrīgi daiļu pelēku kažociņu, ziņkārīgu raksturu un ļoti ašām kājām.

Tādēļ jau drīzumā ienāc mūsu virtuālajā mājā Banija.lv atkal, jo par Dūdu stāstīšu daudz un dikti.

Brauciens uz Trušu pilsētiņu
0

Brauciens uz Trušu pilsētiņu

Par mūsu teju vai ikgadējo tradīciju kļuvusi Trušu pilsētiņas apmeklēšana. Ņemot vērā, ka pērn braucienu ciemos pie trušiem izlaidām, šogad jau aprīļa sākumā sākām meklēt informāciju, kurā datumā pilsētiņa vērs vaļā savas durvis apmeklētājiem. Mājas lapā atrodamā informācija vēstīja, ka apmeklētājus trusīši sāks uzņemt vien no 1.maija, taču mēs, nepacietīgie, gribējām jau daudz ātrāk, tādēļ zvanījām uz mājas lapā norādīto informāciju. Zvanot uz vienu no numuriem saņēmu ziņu, ka telefons ir izslēgts, bet zvanot uz otru numuru neviens negribēja ar mums runāt.

Tādēļ pacietīgi gaidījām 1.maiju un braucām uz Codi. Jā, tagad Trušu pilsētiņa vairs neatrodas Vecumniekos. Tā ir kļuvusi komercializētāka, tādēļ pārcelta vien dažu metru attālumā no lielās Bauskas šosejas. Tā teikt, lai braucot garām cilvēkiem rastos ziņkārība un tie piestātu aplūkot tūrisma objektu.

Lai arī 1.maijā laiks nebija īpaši patīkams, dienas pirmajā pusē jau atradāmies uz svītras, lai apskatītu vairāk nekā 65 trušu šķirnes (tā norādīts pilsētiņas mājas lapā). Jāteic, ka trušu mājiņu tagad ir ievērojami vairāk un nav vairs lielā aploka, kurā brīvi ganās neskaitāmi garauši, tomēr jāteic, ka Trušu pilsētiņa ir zaudējusi savu šarmu. Iespējams tādēļ, ka tā atrodas klaja lauka vidū un gar pašu degungalu kursē neskaitāmas automašīnas, iespējams tādēļ, ka tā vēl nav gatava, līdz ar to rodas sajūta, ka esi aizbraucis uz lielu būvlaukumu, kurā ir vēl smilšu čupas, ielieti pamati un uz vienas ielas slejas trušu namiņi. Trušu pilsētiņa zaudējusi arī savu pievilcību, jo vairs katru apmeklētāju ar trušu stāstiem neaprūpē Ojārs Narvils, pilsētiņas mērs, bet pāri visam – pietrūkst apkārt koku un skaistas ainavas.

Tādēļ, ja plāno doties uz Trušu pilsētiņu, iepriekš pārdomā, vai tas būs tā vērts. Mēs nospriedām, ka uz Trušu pilsētiņu nākamreiz jādodas pēc pāris gadiem, kad tā jau būs ieguvusi kaut cik mīlīgākus vaibstus un kļuvusi gatavāka.

Protams, ne jau viss ir tik melns un slikts. Mūsu mazais līdzbraucējs, 1,5 gadus vecais dēlēns, par pasākumu bija sajūsmā, jo viņš jau no pirmajām dzīves dienām zina, kas ir trusis, tādēļ ar lielu sajūsmu un spiedzieniem skrēja no vienas trušu mājiņas pie otras. Bērniem, kā rādās, apkārtējā vide nav tik būtiska.

Ieteikums saimniekiem – varbūt iespējams pie mājiņām pievienot informāciju, kādas šķirnes trusīši tajā mīt?