Kas to būtu domājis, ka trusis var būt tāds kārumnieks. Viņa jau pa gabalu spēj sajust neizpakotu šokolādes tāfelīti. Un, sajūtot šokolādes smaržu, Maksei purniņš sāk raustīties ar ātrumu 100 reizes minūtē, bet acis mirdz kā prožektori. Un nedod Dievs šokolādes tāfelīti no viņas noslēpt – sākas truša histērija. Tāda, lūk, man šokoholiķe mājās mīt. Maksesprāt, viņai varētu nedot ēst ne sienu, ne trušu kārumus, varētu pārtikt tikai no šokolādes. Bet dumiķīte nesaprot, ka no šī kāruma viņa var atstiept kājas, tādēļ cenšamies šokolādi no viņas noslēpt.

Kārtējo reizi pārliecinājos, ka mans trusis ir samērā gudrs radījums. Viņa zina, ko nozīmē modinātājs. Šorīt nozvanīja modinātājs, bet neviens nesteidzās, lai viņu laistu ārā no mājiņas paskraidīt. Izklausījās, ka mazais radījums no dusmām ir gatavs iziet cauri būrīša restēm, jo netiek laists ārā ar labu, un saimnieki neprotas, ka modinātājs jau sen kā nozvanījis 😀

Makse tagad ir jau liels trusis. Vairs neguļ uz grīdas, bet ieritinās uz krēsla (atsauc atmiņā vecmāmiņas suni Keriju, kurai arī bija savs krēsls). Tiesa gan, Makse nikni nedzen nevienu prom, ja tas iesēžas viņas krēslā, taču tagad vismaz vairs  nav jāmeklē, kur pazudis trusis, jo zinām – Makse sēž uz krēsla.

Vakar, ierodoties Rīgā, nācās dažus soļus aiziet no mašīnas līdz mājas durvīm. Protams, laukā sals. Makses būrītis manās rokās tik ļoti sāka drebēt… bet ne jau tādēļ, ka man trīcētu rokas, nē! Vienkārši, Makse tajā tik ļoti drebēja, ka līdz ar viņu arī viss būris 😀

Maksei šodien pirmo reizi mūžā tikšanās ar sērkociņa kastītes izmēra suni. Trusis pat vēl nav pakustējies, kad suns vārdā Fifiņa jau ņem kājas pār pleciem. Laikam mans trusis izstaro tik lielu varu, ka viņam pat nav jāpaskatās uz citiem, ka tie jau bīstas 😀 Katrā gadījumā – smieklīgi. Suns jau no laika gala ir bijis mājas sargs, gājis ganos utt., utjp., bet šie jauninājumi ir tīrās parodijas par suņu sugu – vēl mazāki un vieglāki par manu trusi. Tādi kaulu kambarīši.

Makse ir mazs zaglēns. Kā tāda žagatiņa. Vienīgais, šie putni ir “krituši” uz visādiem spīguļiem, bet mans trusis – uz šokolādi. Tiklīdz meitene izdzird un saož, ka tiek vērts vaļā šokolādes iepakojums, viņa ir klāt. Aizvakar pat nepamanījām, cik veikli viss notika – trusis kā bulta uz dīvāna, nokož šokolādi un ar visu gabalu laižas uz grīdas, lai to varētu mierīgi apēst. Nekad nebiju domājusi, ka tādi mazi zvēriņi arī ir lieli kārumnieki. Centies cilvēku kārumu paslēpt, bet viņa tik un tā tam tiks klāt un apēdīs, lai arī labi apzinās, ka pēc tam būs jāmocās ar vēdersāpēm.

Tā vien šķiet, ka mans trusis mokās ar bezmiegu. Naktī pamodos un nevarēju saprast, kurš idiots daudza radiatorus, jo skaņa ir vienkārši nepanesama… Klausījos, klausījos, līdz sapratu, ka nevis radiatori tiet dauzīti, bet gan Makse nakts vidū purina sava būra restes. Laikam trusis redzēja sliktus sapnīšus un gribēja iziet mazliet pastaigāties, lai atgūtos 😀

Maksīte turpina iekarot cilvēku sirdis. Šoreiz – portālā liepajniekiem.lv.

Maksīte ar savām rotaļlietām  – kasti, grabuli un bumbiņu 🙂 Dažreiz kastes trusim šķiet interesantākas nekā trušu našķis, kas tajā iekšā.

Darbojos pie datora, bet pēkšņi pazūd internets. Izrādās, trusis, graužot savas kastes, pamanījies arī pie reizes piekost rūtera vadu. Nu jau gan nedarbs ir novērsts, un princese aizvainota sēž savā mājiņā. Uzmetusi lūpu un šķielē ar baltu aci, it kā gribētu teikt “bet tas jau nebija tīšām”. Dažreiz tiešām šķiet, ka trusī ir iemontēts kāds detektors, ar kura palīdzību viņa sajūt – kurš ir datora vads un kurš tikai kaut kāds nenozīmīgs pagarinātāja vai lampas vads.

Kaut kad kaut kādā portālā lasīju, ka ir veikts eksperiments ar kaķiem – vairākos dzīvokļos uzstādītas no’verošanas kameras, lai saimnieki zinātu, ar ko tad viņa mīluļi nodarbojas, kad tie atstāti vieni paši mājās. Daudzi uzskatīja, ka minkas dienu pavada guļot, bet nekā – lielu daļu laika skatās laukā pa logu, pēta paši sevi u.tml. Tad nu radās ideja – jāuzstāda man dzīvoklī kamera un  tiešraidē caur banija.lv jāpārraida video, lai ikviens var sekot līdzi tam, kāda ir Makses ikdiena. 🙂