Mans trusis Makse, izrādot savas dusmas, dusmīgi dauza pret grīdu kājas. Šodien pārliecinājos, ka manī mīt kaut kas no truša dabas. Jau no agra rīta esmu dusmīga kā trusis un neapmierinātībā dauzu pret grīdu kāju.

Vieni to sauc par krīzi, citi par dižķibeli. Lai arī kā mēs sauktu Latvijas pašreizējo ekonomisko situāciju, rezultāts ir viens un tas pats. Nerunāšu daudz par to, cik slikti iet utt., jo ar šādām ziņām saskaramies ik dienas – ģimenē, darbā, TV, radio un citur.

Šoreiz par pozitīvisma momentu. “Treknajos gados” ēdām itāļu Tiramisu, pirkām lietuviešu pienu un citus ārvalstu ražojumus, kaut arī mūsu pašu Latvijā tiek ražota līdzvērtīga produkcija. Protams, protams, lietuviešu piens ir lētāks, arī igauņu šokolādes, BET. Tagad, kad klājas sliktāk nekā pirms gada vai diviem, beidzot latviešiem “ir aizgājis”, ka pirmām kārtām tomēr jāatbalsta savējie. Tādēļ priecājos par Izdevniecības Santa akciju “Sasildīsim Latviju”. Akcijas ietvaros Santas grupas izdevumos tiek stāstīts par Latvijas uzņēmumiem, kuri ražo tikpat labu vai pat vēl labāku produkciju kā ārzemnieki. Pagājušās nedēļas Ievā bija stāsts par Dobeles uzņēmumu Spodrība. Par to, kā notiek produkcijas ražošana, par cilvēkiem, kuri uzņēmumā strādā. Izlasot rakstu es nolēmu – tā, tagad pirkšu Latvijā ražotu trauku mazgājamo līdzekli (starp citu, Spodrības ražojumi dabai ir daudz draudzīgāki nekā ārvalstīs ražotie līdzinieki).

Protams, par to, ka jāsilda Latvijas uzņēmēji, vajadzēja domāt jau daudz agrāk, taču nekad jau nav par vēlu, lai to sāktu, vai ne tā?

Tādēļ, atbalsti arī Tu Latvijas uzņēmējus, pērkot mūsu valstī ražotos produktus 🙂

Jaunā Rīgas dome izdomājusi jaunu veidu, kā ietaupīt naudu. Protams, man nav pilnīgi nekas iebilstams pret to, ka beidzot pilsētu vadīts ekonomiski domājoši cilvēki, bet vienmēr ir kāds BET. Politiskā apvienība Saskaņas centrs nākuši klajā ar ideju, ka tiem cilvēkiem, kuri nav deklarējuši savu dzīves vietu Rīgā, par braukšanu sabiedriskajā transportā būs jāmaksā vairāk kā tiem, kas ir deklarējušies. Protams, ka paaugstinātā biļetes maksa attiektos arī uz mani, jo vēl aizvien esmu uzticīga Liepājai un maksāju savus nodokļus vēju pilsētai. Saskaņas centra deputāti nav apmierināti, ka Rīgā dzīvo tik daudz cilvēku, bet visi nodokļus galvaspilsētai nemaksā. Ok, piekrītu, šis ir vērā ņemams arguments, BET… Vai tad tie cilvēki, kuri nav deklarēti Rīgā, bet tomēr dzīvo šajā pilsētā, tiešām nedod nekādu atdevi galvaspilsētai? Mēs iepērkamies Rīgas veikalos (tātad, rūpējamies par to, lai uzņēmējiem būtu līdzekļi, no kuriem maksāt nodokļus Rīgai un saviem darbiniekiem), mēs apmeklējam atpūtas vietas Rīgā utt., utt.

Lieki piebilst, ka no 1. jūlija, lai deklarētu savu dzīvesvietu, ir jāmaksā 3 Ls, it kā nav liela nauda, bet tomēr tā arī ir nauda (līdz šim savu dzīvesvietu varējām deklarēt bez maksas). Pieļauju domu, ka tagad daudzi skries piedeklarēt savu dzīvesvietu Rīgā un galvaspilsētas kungiem būs iespēja vēl mazliet nopelnīt, jo no katra iedzīvotāja varēs paprasīt 3 Ls.

Es, protams, labprāt deklarētu savu dzīvesvietu Rīgā, taču tas nav iespējams, ja man pašai nepieder sava dzīvesvieta, jo dzīvokļu īpašnieki nelabprāt atļauj īrniekiem deklarēties izīrētajā dzīvesvietā. Tad nu veidojas tāds kā maģiskais aplis, jo pat gribēdama nemaz nevaru deklarēties.

Piektdien medijos nonāca ziņa, ka diviem Latvijas laikrakstiem – Dienai un Dienas biznesam – nu ir jauns īpašnieks. Interesanti būs sekot līdzi tam, kā mainīsies abu mediju saturs, jo jaunais īpašnieks noteikti sev nesīs līdzi jaunas idejas. Tāpat arī manī rada lielu ziņkāri tas, kā turpmāk sadzīvos abi laikraksti, jo, cik dzirdēts, jaunais īpašnieks abos uzņēmumos ir paredzējis veikt reformas. Līdz šim Diena un Dienas bizness savā starpā vienmēr sacentās – kurš ātrāk nopublicēs jaunāko informāciju, kuram būs labāki rādītāji u.tml.Kā būs tagad? Vai konkurence saasināsies vēl vairāk, lai jaunajam īpašniekam pierādītu, ka viens laikraksts ir galvas tiesu pārāks par otru?

Ar lielu interesi gaidu trešdienu, kad jaunais Dienas un Dienas biznesa īpašnieks solījis paziņot, kur guvis nepieciešamos līdzekļus, lai iegādātos abus laikrakstus. Vieni runā, ka līdzekļi nākuši no Krievijas, citi – ka naudu iedevuši Latvijas oligarhi, bet kā ir patiesībā?

Lai trusis būtu laimīgs, viņam vajadzīgs pavisam maz – vien savu privāto mazdārziņu 🙂

Maximas Centis vienmēr ir izcēlies ar savām inovācijām, piemēram, uzstādot veikalu virtuvēs online kameras, lai pircēji varētu pārliecināties, ka salāti tiešām netiek mazgāti, mācot latviešus, kā vispareizāk kārtot kaudzītēs malkas pagalītes utt., u.tjp.

Šodien vistiešākajā veidā saskārāmies ar jaunievedumiem apkalpošanā pie kasēm. Pavisam bija piemirsies, ka ir izveidotas Express kases, tādēļ, tā kā veikalā pie visām kasēm bija aptuveni vienāda garuma rindas, pie vienas nostājāmies un jau izkrāmējām groziņa saturu uz slīdošās lentas, bet… aiz muguras viena pircēja sāka burkšķēt, ka šī taču ir Express kase, bet mēs te ar tik daudziem pirkumiem. Atvainojāmies, salikām savas preces atpakaļ grozā un devāmies pie citas kases. Ieteikums Centim – ideja jau nav slikta, bet varbūt tomēr var izdomāt kādu labāku veidu, kā pabrīdināt pircēju, ka šīs ir Ekspress kases, jo, piemēram, uzlīmei uz grīdas vai plakātam, kas pakārts augstu virs kases, parasts pircējs uzmanību nepievērš.

Šodien žurnāla Astes jūlija numurā uzzināju, ka Bauskas rajona Vecumniekos ir trušu pilsētiņa. Līdz gada beigām tās īpašnieks Ojārs Narvils cer savā trušu pilsētiņā aprūpēt jau 100 trušu šķirnes. Ja esi liels trušu cienītājs, dodies uz Vecumniekiem, Tev noteikti patiks. 🙂

Maksītei sākušies grūti laiki, jo lielu karstumu nepanesu ne tikai es, bet arī viņa. Trusis palicis pavisam flegmatisks. Atrod vietiņu uz grīdas, kur var sajust vismaz kādu vēja plūsmiņu no loga, un nekustīgi guļ. Vienīgi vakaros, kad saulīte jau sāk norietēt, sākas lielā darbošanās, jo tad jāpagūst sastrādāt visas dienas blēņu norma.

Šodien Maksei lieli prieki, jo saimniece strādā savā mājas birojā, tādēļ trusēnam visu dienu nav jāsēž būrī. Vienu brīdi sāka šķist pārāk aizdomīgs ieilgušais klusums, tādēļ gāju lūkoties, kur trusis palicis. Atradu to guļam uz vēsajām virtuves flīzēm. Beidzot mazajam pūku kamoliņam izdevies atrast vietu, kur nav tik karsti. 🙂

Te runā Banija.

No šī brīža Tu šeit varēsi izlasīt manas pārdomas par pasaulē notiekošajām labajām un varbūt arī ne tik labajām lietām, uzzināt, kādi jaunumi notikuši manā dzīvē utt., u.tml.

Paldies, ka apmeklēji www.banija.lv, gaidīšu Tevi šeit arī rīt, jo ne velti ir teiciens – satikšanās vietu mainīt nedrīkst 🙂