Atzīšos, esmu grāmatu atkarīgā. Varētu kaut visu dienu pavadīt, ērti iekārtojusies dīvānā un lasot labu grāmatu. Un nav nozīmes, vai grāmata ir no dāmu romānu sērijas vai arī vēsta par ekonomikas pamatprincipiem. Galvenais, lai autors autors ir talantīgs un spēj ar katru uzrakstīto vārdu ieraut aizvien dziļāk, dziļāk grāmatas saturā.
Mans gads iesākās ar priecīgu ziņu, kādā konkursā laimēju Viljama Brūsa Kamerona grāmatu Ziemassvētku suņi. Protams, smaids pa visu seju, vēl jo vairāk tādēļ, ka manā grāmatu plauktā jau bija atrodami autora iepriekšējie darbi par suņa dzīvi. Zinot, ka V. B. Kameronam rakstīšana padodas, ar lielu azartu ķēros pie Ziemassvētku suņu lasīšanas. Jau iepriekš paredzot, ka grāmata būs laba, patiesībā bija nedaudz vardarbīga pret sevi, jo sāku to lasīt īsi pirms gulētiešanas. Pirmās desmit lapas, otrās…. Bija grūti atrauties, tādēļ grāmatu apēdu teju vienā kumosā.
Par ko ir Ziemassvētku suņi? Par kādu IT cilvēku Džošu, kurš dzīvo samērā noslēgti, skumst pēc savas draudzenes, kura pirms kāda laika sakravājusi koferus un aizgājusi dzīvot pie cita. Principā, tā ir visa Džoša dzīve – programmēšana, web sapulces un ilgošanās pēc bērnības un bijušās draudzenes. Jāteic. Džošs dzīvo viens pats, viņam nav mājdzīvnieka. Vaicāsiet, kādēļ tad Ziemassvētku suņi, ja jau galvenajam varonim mājās nav pat dekoratīvās žurciņas? Mirkli uzgaidiet… Kādu dienu kaimiņš Džoša dzīvi sagriež kājām gaisā, lūdzot uz neilgu laiku pieskatīt viņa draudzenes suni. Te gan jāpiebilst, ka suņu meitene Lūsa nav nekāds mazais pūdelītis un vēl piedevām gaida mazuļus.
Kā tālāk izvērtīsies Džoša un Lūsas dzīve, lasiet grāmatā. Vien piebildīšu, ka būs brīži (vairāk uz beigām), kad tuvumā labāk turēt salvetes, lai varētu notraukt pa kādai asariņai.
Vēl arī lasi:
Viljams Brūss Kamerons. Suņa dzīves jēga
Banija lasa: Suņa ceļojums