Back to work
0

Back to work

Šodien pirmā darba diena pēc ilgāka laika.  Nedēļu darbojos no mājām, jo biju apslimusi. Atšķirībā no citiem kolēģiem, darbā ierados laicīgi. Noveicās. Par spīti tam, ka Mežciema virzienā nebrauca neviens trolejbuss, viens tomēr bija pamanījies aizbraukt līdz Gaiļezeram Kolēģu sejas samocītas: visi kā viens sēdējuši sastrēgumos, cits nolauzis zābakam papēdi utt., utjp. Bēda pie bēdas….
Turpināt lasīt »

Klusumu, lūdzu!
0

Klusumu, lūdzu!

Patlaban, kad ir lielie rakstīšanas darbi, kuri prasa daudz lielāku koncentrēšanos kā, piemēram, tvītošana, gribas nolīst kādā klusākā stūrī, kur netraucē mūzika un apkārtējie trokšņi. Lai arī cik jokaini tas neizklausītos, kad apkārt valda troksnis, ir gandrīz neiespējami sadzirdēt savas domas. Un tad teikumi neraisās tik skaisti, kā gribētos, un pa galvu jaucas dažādas citas,…
Turpināt lasīt »

Domāju radoši
3

Domāju radoši

Sasprindzinu visas savas radošās šūnas, lai sagatavotu Jaunā gada novēlējumu darba vietā. Ej nu tagad izdomā 14 novēlējumus, kur katram no tiem piesaistīta kāda krāsa, īpašība un priekšmets/lieta/dzīva būtne u.tml. Nu ir gandrīz kā tajā tautasdziesmā – stundu stāvu domādama… Vienīgā atšķirība, ka sēžu nevis stāvu un domāju ilgāk kā stundu

Padomāsim par atmosfēru darbā
1

Padomāsim par atmosfēru darbā

Savos gandrīz 25 esmu pamanījusies strādāt vairākos uzņēmumos – gan tādos, kur darbinieku skaits ir tuvu 200, gan tādos, kur strādājošo skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms. Lūk, kādēļ to rakstu… Lai pastāstītu par darba kultūru, atmosfēru un vidi. Parastam cilvēkam varētu šķist, ka uzņēmums, kurā, piemēram, ir tikai 4 darbinieki, ir lielāks ieguvējs,…
Turpināt lasīt »

Šodienas pārdomas
2

Šodienas pārdomas

Esmu piekritēja teicienam – dots devējam atdodas. Ja cilvēks riebīgi izturas pret mani, es parādā nepalieku. Arī šoreiz. Parasti (normālos gadījumus) no iepriekšējās darba vietas atvadās pozitīvi, bet tikai ne manā gadījumā. Katrā gadījumā – nedrīks ļaut sev kāpt uz galvas, jo tad otrs sajutīsies tik pārdroši, ka pakļāvīgo cilvēciņu galīgi iemīdīs dubļos.

Otrā diena
0

Otrā diena

Otrā diena jaunajā darba vietā aizvadīta. Var teikt, ka nu jau sāk parādīties konkrētas aprises par konkrētiem veicamajiem uzdevumiem. Nu tas viss vairs nav tikai ideju līmenī. Katrā gadījumā – esmu secinājusi, ka kolēģi ir ļoti atsaucīgi un draudzīgi. Taču studijas – katastrofa. Nepatīk man ētika pilnīgi un galīgi. Tik iemidzinošas nodarbības, ka acis tik…
Turpināt lasīt »

Patīkami dzirdēt labus vārdus
0

Patīkami dzirdēt labus vārdus

Patīkami apzināties, ka neesmu tāds šausmonis, par kādu mani dažs labs mīl padarīt. Jau no vakardienas saņemu patīkamas vēstules, kurās sadarbības partneri izsaka komplimentus par to, ka ir patīkami ar mani sastrādāties, un vēl jo lielāks pozitīvisms radās mirklī, kad saņēmu vēstuli no cilvēka, kurš priekš manis ir guru jautājumos, kas saistīti ar vadību –…
Turpināt lasīt »

Nekāda prieka
1

Nekāda prieka

Ārprātīgi grūti būt pozitīvam tad, kad pār tavu galvu nāk lērums negāciju. Un smaids… Kas tas tāds? Šiet, tuvākajā laikā par pozitīvām emocijām un smaidīšanu pilnībā var aizmirst, jo esmu darbos ierakusies tā, ka neredz pat vairs manu degungalu… To vien daru, kā domāju par personālu, finansēm, tiesībām, grāmatvedību, nodokļiem… utt., utjp. Nekāda prieka.

Ir nu gan sapnīši
0

Ir nu gan sapnīši

Traks var palikt. Pēdējā laikā par tādu vārdu salikumu kā miegs+normāls var pilnībā aizmirst. Naktīs raujos augšā, jo sapņos rādās darbs – saraksti, autori, raksti… Nav miera ne dienā, ne naktī. No rītdienas tam visam bonusā vēl nāks arī skola, tātad, sapnīši vismaz variēs – te darbs ar rakstiem un sarakstiem, te skola ar maģistra…
Turpināt lasīt »