Pēc trakā skrējiena, kad jāapvieno mammas loma ar pilnas slodzes skolotājas lomu, neaizmirstot arī par darbu un vēl 101 citu pienākumu, es ar lielu nepacietību gaidīju vasaru, jo zināju, ka beidzot man būs laiks lasīšanai!

Iekrājusies grāmatu kaudzīte, kuru jāizlasa, tāpēc nu gluži kā grāmatu tārps metos iekšā čupiņā un ar kāru muti tiesāju vienu grāmatu pēc otras.

Romāni no sērijas “Izmeklē Anna Elizabete” parasti ir mērāmi uz vairākiem simtiem lappušu, un to svars ir tāds, ka grāmatu var droši nēsāt līdzi tumšos vakaros kā pašsaizsardzības līdzekli. Lai tikai panāk kāds tuvumā! Taču, ja runājam nopietni, tad būtu grēks grāmatu izmantot šādiem mērķiem, pat ja tā ir “krimiķis”.