Man ļoti, ļoti tīk lasīt vietējo autoru darbus, kuros norises vieta nav izdomāta, bet ir patiešām reāla. Lasi un izstaigā līdzi pilsētas ielas, ieelpo jūras gaisu un atpazīsti kafejnīcu, kurā esi ēdusi pīrādziņus un dzērusi kompotu. Romāns izstrādāts līdz vissīkākajai niansei, nepalaižot garām pat vismaznozīmīgāko.

Tā ir Daces Judinas un Artura Nīmaņa darbu priekšrocība, jo viss ir pa īstam. Pateicoties autoriem es atgriezos Liepājā, izstaigāju stacijas rajonu, kopā ar vienu no galvenajiem varoņiem vizinājos pāri visai pilsētai līdz Ezerkrastam, kur, kāda sakritība, savulaik dzīvoja arī mani vecvecāki. Grāmatas pamudināta noteikti nākamreiz, kad būšu Liepājā, aiziešu arī līdz Zirga salai, kurā līdz šim vēl nekad nav būts.

Pirmā grāmata, kuru izlasīju no Dainas Avotiņas daiļrades, tik ļoti iepatikās, ka meklēju nākamo. Un atradu – Divas koka karotes un roze. Ja vien jums ir iespēja, izlasiet. Noteikti izlasiet!