Košās grāmatas ar sliktu tulkojumu mūsu mājās nav īpaši cieņā. Tā kā bērni tās lasa nelabprāt, tad pirms laika mūsu grāmatplauktā veicām lielo revīziju, lai atbrīvotu vietu lasāmvielai ar pievienoto vērtību. Jāteic, ka šādu revīziju veicām ne tikai tāpēc, ka daļu grāmatu, kas dažādos ceļos nonākušas līdz mūsu grāmatplauktam, bērni nelasa un tās viņiem neinteresē (cik gan var lasīt banālas pasaciņas ar nepaplašinātiem teikumiem vai arī multeņu scenārija saīsinājumus), bet arī tāpēc, ka grāmatu plaukta ietilpība ir ierobežota. Tā kā esmu no tiem, kuri no grāmatnīcas (arī virtuālās) nevar iziet vismaz bez pāris grāmatām rokā, tad kaut kas ir jādara lietas labā, lai atbrīvotu vietu jauniem pirkumiem.

Jāatzīst, ka man akūti nepieciešami jauni grāmatu plaukti, jo tajos vienkārši vairs nav vietu. Nelaidiet mani grāmatnīcās, jo no tām nekad neizeju tukšām rokām. Kāda nu kuram ir tā vājība – vieniem jaunas kleitas un kosmētikas, man – grāmatas.

Pēdējā laikā esmu iecienījusi izdevniecības “Liels un mazs” grāmatas bērniem, jo, atšķirībā no citiem izdevējiem, kas lielākoties pievēršas bērnu grāmatām, kuru saturs pat nevedina domāt, jo viss uzrakstīts tieši, atklāti, ar perfektām bildītēm, “Liels un mazs” grāmatiņas bērniem mudina domāt, pārdomāt, iejusties tēlos, domāt par izlasīto vēl tad, kad grāmata jau izlasīta.

Kad pirmklasniekam sākusies mājlasīšana un jāizvēlās pirmā grāmata, tas ir gana atbildīgs un nopietns pasākums. Ko izvēlēties? Pēc kādiem parametriem izvēlēties grāmatiņu? Roberts kā pirmo sāka lasīt “Kaķīša dzirnaviņas”, taču ātri vien secinājām, ka grāmata noteikti nav piemērota pirmklasniekam – sarežģīti vārdi, kas jāizskaidro un kurus grūtāk saburtot, arī sižets tik drūms, tik drūms. Ko lasīt tad? Izvēlējāmies nedaudz savādāku grāmatu – “Runājošie suņi”. Tā sarakstīta komiksu formātā un aizrauj jau no pirmajām lapām.

Katru vakaru satikšanos ar sunīšiem Tango un Tūtiņu Roberts gaidīja ar lielu aizrautību. Un kā gan negaidīt, ja Mārai Zālītei ir izdevies tik labi iedzīvināt sunīšu pārdzīvotos notikumus. Stāsta priekšrocība tā, ka norise notiek tepat Latvijā nevis kādā izdomātā pasaulē vai aizokeāna zemē. Bērzciems, Apšuciems, Abragciems, Rīgas jūras līcis. Viss ir kā ar roku sasniedzams un pazīstams.

Dažkārt gan latviešu autori, vēloties skriet līdzi saviem ārzemju kolēģiem, rada tik sarežģītus stāstus, ka ne galveno varoņu vārdus saburtot, savukārt vecākam vēl jākļūst par sava veida tulku, kas bērnam notikumus izskaidro viņam saprotamāk. Tad nu ar Tango un Tūtiņu viss ir savādāk – Roberts bez problēmām atcerējās iepriekšējā un vēl senākās dienās lasīto nodaļu notikumus, varēja atstāstīt, atcerējās vietu nosaukumus, notikumus.

Sirsnīgi un mīļi. Tāpēc, ja vēlaties papildināt savu bērnu grāmatplauktu, tad ar šo grāmatu nebūs nošauts greizi. Izlasīsiet vienreiz un pēc laika noteikti atkārtoti.

Visa pamatā stāsts par diviem sunīšiem, kuri iecerējuši braukt ciemos pie krustmātes. Un kurstmāte cep tik gardas kotletes. Mmmmm! Tad dažādu notikumu dēļ ar vilcienu pie krustmātes aizbrauc tikai Tūtiņa, bet Tango nākas pārdzīvot dažādus notikumus, satikt dažādus cilvēkus, arī tādus, kuriem nav tie labākie notikumi. Grāmata, kurā nav viss tikai rozā toņos un ar spīguļiem. Te ir arī sava realitāte, kura lieku reizi atgādina, ka ne visiem var uzticēties, ne visiem cilvēkiem ir labi nodomi.

Ja jums meitene ar oranžiem matiem līdz šim ir asociējusies tikai ar Pepiju Garzeķi, tad ziniet, ka neesat gana aktīvi sekojuši mūsdienu literatūras un multeņu pasaulei. Vienu dienu pastaigas laikā ar Robertu pārrunājām nesen lasītās grāmatas, un dēls iesaucās: “Tu atceries to meiteni ar oranžajiem matiem?” Ko es? Atbildēju, ka, protams, atceros. Tā taču ir Pepija Garzeķe! Un te nu es cietu pilnīgu izgāšanos, jo… dēls mani izlaboja, ka tā nav nekāda Pepija, tā ir Bize!

Pirmo reizi mūsu rokās nonākusi izdevniecības “Liels un mazs” grāmata. Iepriekš par izdevniecības sasniegumiem biju lasījusi tikai presē un uz jaunākajiem izdevumiem skatījusies tikai caur Instagram smukbildītēm. Bet beidzot te nu mēs esam! Var teikt, ka jau ar pirmo grāmatu esam iekrituši pilnīgā “Liels un mazs” atkarības jūgā.