Lai mūsdienu kovidrealitātē nesajuktu prātā un atslēgtu smadzenes, jāņem rokās grāmata. Un nav obligāti jālasa ļoti nopietnu literatūru no klasikas plauktiem. Galvenais ir lasīt, jo tādējādi var kaut uz pārdesmit lappusēm aizmirst par apkārt notiekošo, tā vietā izdzīvojot citu realitāti.

Es neesmu saldo romānu piekritēja, kur par mīlestību vien runā, apkārt zied rozes un viss ir pūkains un skaists. Lai gan arī mūsu ikdienā netrūkst negatīvo ziņu, man patīk grāmatas ar kriminālo piešprici. Ketrinas Kroftas “Divkāršais zaudējums” šajā gadījumā ir perfekta izvēle.

Ir grāmatas, kuru pirmajās lappusēs jau viss ir skaidrs, kas nozīmē, ka viss turpmākais saturs būs tikai “ūdens liešana” un neveiksmīga patērzēšana, bet ir grāmatas, kuru autori ir parūpējušies par tādu spriedzi, ka neatslābsti līdz pat pēdējam vākam. Un vēl pat pēc grāmatas izlasīšanas prātā margo dažādus turpmākās situācijas turpinājumu variantus.