Par Žigi uzzināju reiz, kad manā Facebook jaunumu joslā parādījās viņa ziņa par piedzīvoto bērnu slimnīcā, ar ko bija padalījies kāds no maniem draugiem. No tās dienas arī virtuāli sekoju Žiga piedzīvojumiem – ceļojumiem, pārdomām un viedoklim. Citi, to uzzinot, šausminās, kā gan es varu sekot līdzi tādam rupeklim, kuram smadzeņu mazāk nekā cālim. Ziniet, man šo cilvēku tiešām žēl, ja jau neprot atšķirt publiski veidoto tēlu no realitātes, domājot, ka viss, ko ieraugi, ir patiesība. 

Jebkurā gadījumā, kad vasarā meklējām dāvanu radiniekam, man uzreiz bija variants – jāuzdāvina Žiga grāmata! Uzdāvinājām, jo lasītās atsauksmes tiešām labas, taču mēs visi labi zinām, ka labāk ir vienreiz pašam piedzīvot nekā vairākkārt dzirdēt, tāpēc pati meklēju rokā “Dienvidamerika pāris mēnešos” un ķēros pie lasīšanas.